Bnkovskoe delo
Bnkovskoe delo
S A T U R S
Ievads..................................................................
...............................2
1. Banku izcel?an?s un
iedal?jums....................................................3
1 Banku
izcel?an?s.........................................................3
1. Galvenie kred?tiest??u
veidi........................................3
2. Noguld?jumu veidi un iek??j?
kontrole.........................................5
1. Noguld?jumu
veidi.......................................................
5
2. Noguld?jumu iek??j?
kontrole......................................6
3. Aizdevumu veidi un ar tiem sist?t?s
proced?ras............................7
1. Aizdevumi fizisk?m
person?m....................................7
2. Aizdevumi juridisk?m
person?m...............................10
3. Starpbanku
aizdevumi...............................................13
4. Ar aizdevumiem saist?t?s
proced?ras........................14
4. Bankas riska veidi un to
raksturojums........................................16
1. Riska veidu
raksturojums..........................................17
Secin?jumi un
priek?likumi..............................................................20
Ievads.
Dz?vojot m?sdienu sabiedr?b?, cilv?kam ir nepiecie?ams veiksm?gi un
t?lredz?gi orient?ties apk?rt?j? vid?. Nepiecie?ams saprast un prast
analiz?t da??das situ?cijas un apst?k?us. M?s ieskauj visda??d?k?s lietas,
un, lai veiksm?gi sp?tu izdz?vot, ir j?prot t?s kontrol?t, un to var tikai
ar zin??an?m. Viena no ??d?m liet?m ir banku sist?ma un b?t?ba. ?aj? darb?
?sum? izkl?st?tas teor?tisk?s zin??anas par banku sist?mu, b?t?bu un to
funkcij?m. Da??die banku veidi un tik daudz?s kredit??anas iesp?jas,
aizdevumi un risks, kas saist?s ar to – nepiecie?ams saprast, lai veiksm?gi
var?tu iesaist?ties m?sdienu sabiedr?b? un, protams, peln?t naudu. Latvij?
tik daudz banku veidu un pla?ais to pied?v?to pakalpojumu kl?sts ir
sal?dzino?i neilgi – kop? neatkar?bas atg??anas – bet jau tik daudz kas ir
atkar?gs no banku sist?mas, un galvenok?rt jau Latvijas ekonomika. T?p?c
banku b?t?ba ir viena no pirmaj?m liet?m, ko b?tu v?rts iem?c?ties un
saprast, jo tuv?kaj? n?kotn? banku sist?mai b?s daudz svar?g?ki m?r?i un
uzdevumi. Un galvenok?rt tie?i t?p?c es izv?l?jos ?o t?mu, lai izkl?st?tu
to sav? darb?.
1. Banku izcel?an?s un iedal?jums.
1.1. Banku izcel?an?s.
V?rds “banka” ir c?lies no it??u v?rda “banco”, kas noz?m? “galds”.
Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku aug?ot?ji – naudas kapit?la p?rst?vji;
vi?i pie??ma naudas ieguld?jumus no tirgot?jiem un specializ?j?s da??du
pils?tu un valstu naudas z?mju apmai??. Ar laiku aug?ot?ji s?ka izmantot
?os ieguld?jumus, k? ar? savus naudas l?dzek?us, lai dotu aizdevumus un
sa?emtu procentus. Tas noz?m?ja, ka aug?ot?ji main?j?s par ban?ieriem.
1.2. Galvenie kred?tiest??u veidi.
Atkar?b? no t?, kam pieder kred?tu un kred?tu-finansi?l?s iest?des,
valst?s ar tirgus ekonomiku dal?s:
. valsts finansu-kred?tiest?des;
. priv?t?s finansu-kred?tiest?des.
Pie pirm?s grupas pieder centr?l?s bankas, kur?m ir monopolties?bas izlaist
banknotes.
Bankas var iedal?t ar? p?c to darb?bas virziena:
. emisiju bankas;
. komerci?l?s bankas;
. invest?ciju bankas;
. hipot?ku bankas;
. kr?jkases;
. specializ?t?s (piem., tirdzniec?bas bankas).
Emisiju bankas izlai? banknotes. To var?tu d?v?t par “banku banku”.
Komercbankas veic ra?o?anas, tirdzniec?bas un citu uz??mumukredit??anu
galvenok?rt ar naudas kapit?lu, ko vi?i ieg?st noguld?jumu veid?.
Invest?ciju bankas nodarbojas ar finans??anu un ilgtermi?a kredit??anu
da??d?s nozar?s (galvenok?rt ra?o?anas, tirdzniec?bas un transporta).
At??ir?b? no komercbank?m invest?ciju bankas ?o naudu ieg?st izlai?ot savas
akcijas un oblig?cijas, k? ar sa?emot kred?tus no komercbank?m.
Hipot?ku bankas izsniedz ilgtermi?a aizdevumus ??l? ?emot nekustamo ?pa?umu
– zemi, ?kas.
Specializ?t?s bankas nodarbojas ar noteiktu kredit??anas veidu.
2. Noguld?jumu veidi un iek??j? kontrole.
2.1. Noguld?jumu veidi.
Savu darb?bu bankas liel?k? vai maz?k? m?r? finans? ar depoz?tiem, kas
piesaist?ti no daudziem avotiem. Bankai sava darb?ba j?organiz?, iev?rojot
piesardz?bu, apdom?bu un cie?i ?emot v?r? savu noguld?t?ju intereses.
Bankas vad?ba ir atbild?ga ne tikai par savu noguld?t?ju intere?u
aizsardz?bu; t?s pien?kumi pret bankas akcion?riem noz?m?, ka bankai
noguld?tie l?dzek?i ir j?p?rvalda un j?vada akt?vi un efekt?vi saska?? ar
strat??iju, kur? ?emta v?r? gan likvidit?te, gan rentabilit?te. Tom?r
noguld?jumu akt?vu p?rvaldi ierobe?o vair?ki faktori, to skait?:
. kapit?la segums;
. likvidit?te;
. termi?u strukt?ra;
. procentu likmju nestabilit?te;
. stabilit?te.
Noguld?jumu veidi:
Nor??inu konts – klientam ir iesp?ja iz?emt naudu p?c piepras?juma vai dot
bankai r?kojumu izmaks?t naudu p?c uzdevuma. Banka ped?v? procentus par
konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.
Lielizm?ra depoz?ti – latu vai ?rzemju val?tas atlikumi past?v?gi atrodas
kust?b? starp da??d?m iest?d?m. Bankas lielizm?ra noguld?jumu izmaksas ir
?oti atkar?gas no vald?bas procentu un val?tas apmai?as likmju politikas,
no pid?v?juma un piepras?juma un no bankas kred?ta reitinga. ??dus
noguld?jumus var piesaist?t uz laiku, s?kot no 24 stund?m un beidzot ar
gadu. Latvij? lielizm?ra depoz?ti nav izplat?ti. Bankas praktiz? depoz?tu
pie?em?anu k? no fizisk?m, t? ar? no juridisk?m person?m.
Klientu noguld?tie l?dzek?i var b?t bankai noz?m?gs l?dzek?u avots; p?d?jos
gados konkurences ietekme ir iev?rojami papla?in?jusi klientiem pied?v?to
noguld?jumu pakalpojumu veidu spektru un veicin?jusi noteikumu
daudzveid?bu. Latvijas bankas sav? darb?b? pied?v? ar? ??dus noguld?jumu
veidus:
. Ziemassv?tku depoz?ts;
. b?rnu un skol?nu depoz?ts kr?jdepoz?ts;
. pension?ru noguld?jumi;
. pensiju uzkr??anas konts;
. atv?rtais depoz?ts;
. premi?lais depoz?ts;
. depoz?ts ar nosac?jumu.
Noguld?jumus uzskaita atbilsto?i to veidam un val?tai, kur? tie
noguld?ti. Procentus par noguld?jumu un depoz?tu summu apr??ina, s?kot ar
dienu, kad noguld?jumu un depoz?tu summa tiek ieskait?ta kont? l?dz to
atmaksas dienai.
2.2. Noguld?jumu iek??j? kontrole.
Iek??j? kontrole attiec?b? uz noguld?jumiem b?tu j?izstr?d? t?, lai
nodro?in?tu ??dus apst?k?us:
. depoz?ti tiek pie?emti tikai uz t?diem termi?iem (lielizm?ra
noguld?jumu gad?jum? – no t?d?m instit?cij?m), k?dus bankas vad?ba
apstiprin?jusi saska?? ar bankas termi?u un likvidit?tes politiku;
. visi pie?emtie noguld?jumi j?iek?auj gr?matved?bas uzskait?,
piem?rojot atbilsto?o procentu likmi un apr??inot procentus;
. neviens no gr?matojumiem noguld?t?ju kontos nav fikt?vs vai
viltots, tiek nov?rsta “net?r?s” naudas atmazg??ana.
Sakar? ar bankas un klienta attiec?bu raksturu princip? inform?cijas
pl?sma m?dz b?t vien? virzien? – no bankas pie klienta. T? k? ne katrs
klients r?p?gi seko atlikumam un kust?bai sav? kont?, past?v paaugstin?ts
risks, ka tiek pie?autas nepaman?tas k??das vai kaut kas tiek izlaists vai
nu kr?p?anas nol?k?, vai nejau?i. Pa??mieni, k? minimiz?t ??du k??du,
izlaidumu vai kr?p?anas iesp?jas:
. j?nodro?ina gr?matved?bas ierakstu un naudas izmaksas k?rt?gas
kontroles proced?ras;
. j?veic centraliz?ta pazi?ojumu izs?t??ana klientiem;
. j?sadala pien?kumi, ?pa?i attiec?b? uz pien?kumu risin?t klientu
jaut?jumus;
. j?seko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darb?bas notiek ar
nov?lo?anos; j?kontrol? darbinieku konti, jo ar tiem past?v ?pa?as
iesp?jas izdar?t kr?p?anu;
. j?p?rbauda procentu apr??ini un gr?matojumi neatkar?gi vienu no
otra;
. j?p?rbauda procenti, kas tiek ieskait?ti procentu izdevumu kont?,
sal?dzinot ar kop?jo noguld?t?ju kontos kredit?to procentu summu;
. liel?ko da?u katras summas sal?dzin??anas proced?ru iesp?jams
izlaist, ja gr?matved?bas sit?ma ir kompjuteriz?ta un procenti tiek
apr??in?ti un p?rskait?ti autom?tiski. Tom?r vad?bai b?tu regul?ri
j?p?rbauda, vai kontrole joproj?m darbojas apmierino?i un j?veic
atsevi??u procentu apr??inu un gr?matojumu p?rbaude;
. vad?bas p?rskatos j?iek?auj p?rskats par starp?bu starp
izmaks?tajiem un sa?emtajiem procentiem un izmaks?to procentu summu
anal?ze.
3. Aizdevumu veidi un ar tiem saist?t?s proced?ras.
3.1. Aizdevumi fizisk?m person?m.
Galvenok?rt banku aizdevumi veido l?dzek?u liel?ko un vissvar?g?ko
da?u. Stabil? ekonomikas vid? starp?ba starp kred?tresursu pa?izmaksu un
bankas noteikto procentu likmi ir sam?r? maza, t?d?? ir ?oti svar?gi, lai
zaud?to aizdevumu ?patsvars b?tu p?c iesp?jas maz?ks.
Pamat? bankas finans? savu kred?tportfeli, piesaistot depoz?tus. Bankai
ir j?nodro?ina pien?c?gs pe??as l?menis atbilsto?i t?s akcion?ru
sagaid?tajam un riska pak?pei, k?du tie ir gatavi uz?emties.
Bankai j?nosaka t?da procentu likme, kas ?autu nosegt:
. aizdoto kred?tresursu pa?izmaksu (par noguld?jumiem maks?tos
procentus);
. administrat?vos izdevumus;
. paredzamo zaud?to aizdevumu ?patsvaru;
. pe??as procentu lielumu.
Liel?kais risks ir t?ds, ka aizdevuma ??m?js var nesamaks?t procentus
par aizdevuma lieto?anu un neatmaks?t aizdevuma pamatsummu.
Fizisk?m person?m bankas var izsniegt ??dus aizdevumus:
. overdraftu;
. aizdevumu, kas paredz?ts kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas
ie??mumu summas sasaist??anai;
. aizdevumu ar nemain?gu procentu likmi;
. atjaunojamo kred?tl?niju;
. hipot?kas auizdevumu;
. kred?tkar?u aizdevumu.
Latvijas banku praks? netiek izmantots t?ds aizdevumu veids k? kred?ta
p?rsnieg?ana (overdrafts). ??ds aizdevuma veids ir izdev?gs klientam, ja
vi?am nauda steidzami ir nepiecie?ama un ir zin?ms, ka tas sp?s ?tri to
atmaks?t.
Kred?ta p?rsnieg?ana ir viena no kred?tl?nijas form?m, ko klients var
izmantot, no sava teko?? konta veicot izmaksas, kas p?rsniedz konta
atlikumu. Overdrafts vienm?r tiek uzskat?ts par gad?juma rakstura ?stermi?a
aizdevumu. P?c noteikumiem, overdrafts ir atmaks?jams p?c piepras?juma,
tom?r praks? bankas pieprasa overdrafta atmaks??anu tikai atsevi??os
?rk?rt?jos gad?jumos.
Aizdevums, kas paredz?ts kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas
ie??mumu summas sasaist??anai ir ?stermi?a aizdevums, kas paredz?ts, lai
nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas pirk?anai nepiecie?majiem l?dzek?iem,
pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas.
Aizdevums ar nemain?gu procentu likmi ir neliels aizdevums (Ls 1000
l?dz Ls 10000) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5 gadiem. Aizdevums ar noteiktu
procentu likmi parasti tiek izmantots ma??nas vai citas ilgsto?i lietojamas
pat?ri?a preces ieg?des finans??ananai. Aizdevuma atmaks??anas noteikumi
parasti paredz vien?dus ikm?ne?a maks?jumus, kas vienlaikus ietver gan
procentus, gan pamatsummas atmaksu.
Atjaunojam? kred?tl?nija. Saska?? ar atjaunojam?s kred?tl?nijas
noteikumiem, banka autom?tiski katru m?nesi p?rskaita no klienta teko??
konta (vai klients katru m?nesi iemaks?) klienta atjaunojam?s kred?tl?nijas
kont? noteiktu summu. P?c tam ?im klientam ir ties?bas m?ne?a laik? iz?emt
no ?? konta zin?mu summu, kas vien?da ar ikm?ne?a iemaksas vair?kk?rt?gu
reizin?jumu, par k?du banka un klients iepriek? vienoju?ies. Ja ?aj? kont?
ir kred?ta atlikums, klients par to sa?em procentus.
Hipot?kas aizdevums parasti tiek izsniegts m?jas ieg?dei, un nopirktais
nekustamais ?pa?ums kalpo k? aizdevuma nodro?in?jums. Izsniegt? aizdevuma
summa parasti ir vienl?dz?ga aizdevuma ??m?ja m?ne?a algas vair?kk?rt?gam
reizin?jumam un nopirkt?s m?jas v?rt?bas procentu?lai da?ai.
Kred?tkar?u aizdevums. Past?v divi galvenie kred?tkar?u veidi, no
kuriem tikai viens nodro?ina kred?tkartes lietot?ju ar iesp?ju izmantot
kred?tu ilg?ku laika periodu.
V Maks?jumu kred?tkartes (piem?ram, American Express vai Diners Club)
bankas pazi?ojum? ikreiz nor?d?t? summa ir piln?b? j?nomaks?, t?d?j?di
iesp?jas izmantot bezprocentu aizdevumu ir tikai laika period? no pirkuma
izdar??anas dienas l?dz bankas pazi?ojuma sa?em?anas dienai. Parasti par
maks?jumu kred?tkartes lieto?anu ir j?maks? ikgad?j? abonomenta maksa.
V Kred?tkartes (piem?ram, Visa un Mastercard) sniedz saviem lietot?jiem
iesp?ju izmantot atjaunojamo bezprocentu kred?tl?liju l?dz noteiktam
limitam uz noteiktu periodu, par ko banka ar klientu iepriek?
vienoju?ies. Ikm?ne?a bankas pazi?ojum? nor?d?to summu var apmaks?t
piln?b? vai da??ji atkar?b? no t?, k?ds ir noteiktais minimums. Agr?k
kred?tkar?u firmu pe??as avots bija no kred?tkar?u lietot?jiem iekas?tie
procenti par kredit??anas termi?a paildzin??anu. Papildus t?s sa?em ar?
komisijas naudu no tirgot?jiem. Daudzas kred?tkar?u firmas pa?laik iekas?
ikgad?jo kred?tkartes abonementa maksu, jo cilv?ki arvien vair?k s?k
izmantot bezprocentu perioda sniegt?s priek?roc?bas.
3.2. Aizdevumi juridisk?m person?m.
Galvenie aizdevumu veidi, k?dus pied?v? juridisk?m person?m ?rvalstu
bankas, ir ??di:
V overdrafts;
V termi?aizdevums;
V aizdevums projektu finans??anai;
V sindik?taizdevums;
V ?rvalstu aizdevums;
V atvieglotais aizdevums.
Latvijas bankas t?dus aizdevumus k? overdrafti un sindik?taizdevumi
pagid?m v?l nepraktiz?. (Latvij? overdrafta aizdevumus pagaid?m izsniedz
A/S Saules banka.)
Overdrafts ir iepriek? saska?ota kred?tl?nija jeb aiz??muma ties?bas,
kuras klients var izmantot, veicot maks?jumus vai veicot izmaksas no sava
tie?? konta. Agr?k overdraftu uzskat?ja par ?slaic?gu kredit??anas
instrumentu, ko izmanto tikai atsevi??os gad?jumos, bet ?odien daudzu
uz??mumu kontos tiek uztur?ts “past?v?gais overdrafta l?menis”, kur? ar
terminu “past?v?gais overdrafts” apz?m? minim?lo kred?ta atlikumu, virs
kura sv?rst?s overdrafta atlikums.
Juridisko personu overdrafts ir atmaks?jams p?c piepras?juma. Tom?r
praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t overdraftu, ja vien attiec?gais
klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m par to, vai ?is overdrafts tiks
atmaks?ts (piem?ram, ja klients atrodas maks?tnesp?jai tuv? situ?cij? vai
nepilda savas saist?bas pret banku).
Procenti par overdraftu tiek apr??in?ti par katras dienas kred?ta
atlikumu p?c iepriek? noteiktas procentu likmes virs bankas noteikt?s b?zes
likmes.
Termi?aizdevums tiek izsniegts uz noteiktu laika peridodu, un tas
atmaks?jams pa vair?k?m vienl?dz?g?m da??m vai ar? summa j?nomaks? termi?a
beigu datum?.
Var izdal?t tr?s veida termi?aizdevumus:
V par ?stermi?a aizdevumiem uzskat?mi aizdevumi, kas atmaks?jami viena
gada laik? vai ?s?k? laika period?;
V vid?ja termi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? ne agr?k k? p?c
viena gada, bet ne v?l?k k? 5 gadu laik?;
V ilgtermi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? p?c vair?k nek? 5
gadiem.
Aizdevums projektu finans??anai ir t?ds aizdevums, kas tiek izsniegts
liel?ku kapit?lieguld?jumu projektu finans??anai. ??da aizdevuma
atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du nodro?ina
attiec?gais projekts.
Aizdevums liel?ku projektu finans??anai parasti tiek izsniegts uz
vid?ju termi?u vai ilgtermi?u, turkl?t parasti tie veido tik lielas summas,
ka rodas nepiecie?m?ba ??da finans?juma nodro?in??anai apvienot vair?kas
aizdev?jinstit?cijas. Katram projektam nepiecie?ams veikt visptvero?u
nov?rt?jumu, turkl?t ??ds aizdevums parasti ir ?oti liels, t?d?? ??da
m?roga aizdevumu izsniedz tikai liel?k?s bankas. Maz?k?s bankas tom?r var
darboties k? organiz?t?js vair?ku aizdev?jinstit?ciju apvieno?an?.
Sindik?taizdevums ir aizdevums, kuru izsniedz vair?kas bankas kop? un
kas katrai no ??m bank?m atsevi??i neb?tu iesp?jams, vai ko t?s nev?l?tos
izsniegt. Projektu vada viena vai vair?kas bankas, kas vienojas par
aizdevuma paketi un izveido banku sindik?tu, apvienojot vair?kas bankas.
Banka-organiz?t?ja veic p?rrunas ar aizdevuma ??m?ju, sagatavo attiec?go
dokumt?ciju, sa?em naudu no citeim sindik?ta dal?bniekiem un izmaks? pilnu
aizdevuma summu aizdevuma ??m?jam. V?l?k ?? pati banka vai t?s a?ents-banka
no aizdevuma ??m?ja iekas? naudu (pamatsummu un procentus) un nodod ?os
l?dzek?us atpaka? sindik?ta dal?bniekiem.
P?r?jiem sindik?ta dal?bniekiem parasti nav nek?das tie??s saskares ar
aizdevuma ??m?ju (kur? var pat nezin?t, kas ir sindik?ta dal?bnieki). Ja
sindik?ta dal?bniekiem nepiecie?ama inform?cija vai j?pie?em k?di konkr?ti
l?mumi (piem?ram, saist?bu nepildes gad?jum?), visi ?ie jaut?jumi tiek
k?rtoti tikai ar banku-organiz?t?ju.
?rvalstu aizdevums ir aizdevums ?rvalstu vald?b?m un to valsts sektoram
(valsts uz??mumiem). Parasti ?is aizdevumsir liels, un to izsniedz uz
vid?ju vai ilgu laika termi?u.
Atviegloto aizdevumu kategorijai rakstur?gas zem?kas procentu likmes
nek? tirg? valdo??s. Parasti ??di aizdevumi ir ilgtermi?a un paredz?ti t?m
valsts tautsaimniec?bas nozar?m, kuriem nepiecie?ama ekonomisk? pal?dz?ba.
K? piem?ru var min?t Latvijas vald?bas subsid?to kred?tu, kas paz?stams k?
G-24.
3.3. Starpbanku aizdevumi.
P?rsvar? visas bankas sam?r? akt?vi darbojas starpbanku tirg?. Tas
noz?m?, k ??s bankas pie?em depoz?tus no cit?m bank?m. un iegulda savus
l?dzek?us cit?s bank?s. Parasti ??di depoz?ti ir ?stermi?a (s?kot no
depoz?tiem, kas tiek ieguld?ti cit? bank? no vienas oper?ciju dienas beig?m
l?dz n?kam?s dienas s?kumam, l?dz depoz?tiem ar vair?ku m?ne?u termi?u).
??das oper?cijas tiek veiktas, lai nodro?in?tu likvidit?tes vad?bu ?s?k?
laika period?, vai ar? lai piesaist?tu finans?jumu, kas b?tu papildus
klientu noguld?jumiem un pa?u kapit?lam.
Parasti starpbanku aizdevumu summas ir lielas un procentu likmju
starp?ba ?oti neliela. Aizdevumi cit?m bank?m ir pak?auti kred?triskam
tie?i t?pat k? aizdevumi uz??mumiem un fizisk?m person?m.
3.4. Ar aizdevumiem saist?t?s proced?ras.
Banka var ciest ?rk?rt?gi lielus zaud?jumus, ja izsniegtie aizdevumi
p?rm?r?gi koncentr?ti vien? valst?, tautsaimniec?bas nozar? vai
tirdzniec?bas veid?, un attiec?gais sektors nok??st nelabv?l?gu visp?r?jo
vai specifisko ekonomisko apst?k?u ietekm?.
Piesardz?ga banka izstr?d?s aizdevumu portfe?a efekt?vas vad?bas
strat??iju un iek??jo kontroles sist?mu, kas ?autu izvair?ties no nev?lamas
aizdevumu koncentr?cijas k?d? no ??d?m kategorij?m:
V vienam aizdevumu ??m?j?m;
V sav? starp? saist?tiem aizdevumu ??m?jiem;
V atsevi??ai tautsimniec?bas nozarei;
V vien? valst? vai re?ion?.
Analiz?jot ??du koncentr?ciju, nepiecie?ams izskat?t ne tikai konkr?t?
br?d? tie?i izsniegtos aizdevumus, bet ar? pie??irt?s, tom?r neizmantot?s
aiz??muma ties?bas, akredit?vus, kred?tl?nijas, garantijas utt. Citiem
v?rdiem – bankas kop?jo risku.
Bez aizdevuma portfe?a vad?bas strat??ijas bankai ir j?b?t izstr?d?tai
aizdevumu nov?rt??anas un uzraudz?bas politikai.
Aizdevumu nov?rt??ana un uzraudz?ba ir svar?g?kie aspekti labas
kred?tdarb?bas nodro?in??an?. Ja banka lbi tiek gal? ar ??m funkcij?m, tas
pal?dz samazin?t zaud?jumu risku.
Katram aizdevumam piem?t zin?ms risks neatkar?gi no t?, cik laba
reput?cija ir attiec?gajam aizdevuma ??m?jam. Konkr?t?k, past?v risks, ka
aizdevuma ??m?js neatmaks?s izsniegt? aizdevuma pamatsummu un nesamaks?s
procentus par aizdevuma lieto?anu.
Lai efekt?vi kontrol?tu aizdevumu, pirmk?rt ir nepiecie?ams past?v?gi
veikt uzraudz?bas pas?kumus. Svar?g?kie pas?kumi ir ??di:
V vieso?an?s pie klienta;
V pres? public?t?s inform?cijas izskat??ana;
V aizdevuma ??m?ja finansi?l?s inform?cijas izskat??ana;
V klienta konta apgroz?juma nov?ro?ana.
Bankai neb?s nek?da labuma, ja t? redz?s, ka aizdevums tiek zaud?ts,
bet nevar?s veikt nek?dus pas?kumus, lai aizsarg?tu pati savu st?vokli.
Overdrafta gad?jum? bankai ??da probl?ma nepast?v, jo overdrafts ir
atmaks?jams p?c piepras?juma.
Attiec?b? uz aizdevumiem ar noteiktu termi?u tiek lietotas kontroles
konkr?tas proced?ras, ar kuru pal?dz?bu tiek noteikts “saist?bu
nepild??anas gad?jums”.
Viens no veidiem, k? kontrol?t aizdevumus, ir krit?riju jeb apst?k?u
(par kuriem iepriek? banka ar klientu vienojusies) piem?ro?ana. ??di
apst?k?i j?iek?auj aizdevuma l?gum?, t?d?j?di dodot bankai iesp?ju veikt
attiec?gus pas?kumus gad?jum?, ja aizdevuma ??m?js nepilda savas saist?bas
attiec?b? uz l?gum? min?to apst?k?u nodro?in??anu.
??di krit?riji jeb apst?k?i var b?t finansi?la rakstura, piem?ram,
ilgtermi?a par?da attiec?ba pret pa?u kapit?lu nedr?kst p?rsniegt 100%;
procentu segums nedr?kst samazin?ties vair?k k? 2 reizes; pa?u kapit?ls
nedr?kst samazin?ties zem 10 miljoniem latu; nedr?kst main?ties m?tes
uz??mums; nedr?kst notikt izmai?as vado?aj? sast?v?.
Nesen? pieredze r?da, ka gad?jumos, ja noteiktie krit?riji ir tiku?i
p?rk?pti, t? viet?, lai piepras?tu par?da t?l?t?ju atmaksu, bankas cen?as
vienoties par groz?jumiem aizdevuma l?guma noteikumos. ??d? situ?cij? ir
sasniegts viens no bankas m?r?iem, t.i.., bankai ir iesp?ja uzaicin?t uz
p?rrun?m aizdevuma ??m?ju un apspriest iemeslus, kuru d?? ir p?rk?pti
l?gum? noteiktie krit?riji, vai reiz?m pat piepras?t zin?mas izmai?as
(piem?ram, uz??muma pl?not?s kapit?lizdevumu programmas atlik?anu). ??d?
situ?cij?, vienojoties par jaunajiem l?guma noteikumiem, bankai ir iesp?ja
noteikt augst?ku procentu likmi (vai piepras?t liel?ku nodro?in?jumu).
Parasti tas noz?m?, ka tiek izstr?d?ts t?ds aizdevuma veids dz??anas
grafiks, kuru iesp?jams izpild?t pat visslikt?kaj? gad?jum?, k?ds pie?auts,
nov?rt?jot ?o aizdevumu.
Ja maks?jumi aizdevuma dz??anai netiek veikti noteiktajos termi?os, tas
dod iesp?ju bankai pagarin?t termi?u vai uzs?kt par?da piedzi?u.
4. Bankas riska veidi un iek??j? kontrole.
Visos biznesa dar?jumos past?v risks – s?kot ar par?da nenomaks??anu
l?dz sliktai ra?ai vai ar? nesp?jai p?rdot jaunu, d?rgu preci. Banku
st?voklis at??iras ar to, ka bankas ir pak?autas ar? savu komerci?lo
aiz??m?ju biznesa riskam, sistem?tisk?m neveiksm?m finansu tirg? un valstu
ekonomisko neveiksmju sek?m.
Bankas pelna naudu, nodro?inot savus klientus ar tiem nepiecie?amajiem
pakalpojumiem un pie??irot vi?iem aizdevumus. ??di pakalpojumi ir saist?ti
ar risku, un bankas ieg?st pe??u, nosakot par ?o pakalpojumu t?du cenu, kas
p?rsniedz to snieg?anas izmaksas, k? ar? jebkurus zaud?jumus, kuri var?tu
rasties riska piepild??an?s gad?jum?.
Bie?i vien ir t? – jo liel?ks risks, jo liel?ka zaud?juma ra?an?s
iesp?ja. Banku izcenojumiem j?atspogu?o t? riska pak?pe, ko t?s uz?emas,
veicot ?o attiec?go dar?jumu. Lai p?rzin?tu riska pak?pes/riska cenas
attiec?bu, bank?m j?izprot tie da??die riska veidi, kuriem t?s ir
pak?autas.
4.1. Riska veidu raksturojums.
Kontrole organiz?cijas m?rog?, politikas un proced?ru izstr?d??ana un
iev?ro?ana, sapr?t?gas ierobe?ojumu sist?mas izveide veicina pareizu riska
kontroli iest?d?.
Vad?bai b?tu j?iev?ro ??di noteikumi:
. riska faktoru izv?rt??ana un identific??ana j?uzskata par ikdienas
bankas vad?bas funkcijas sast?vda?u;
. j?samazina risks, kur tas nepiecie?ams, pazeminot ierobe?ojumu skalu
vai aizejot no attiec?giem tirgiem;
. j?nodro?ina daudzveid?ba, izp?tot un pied?v?jot alternat?vu produktu
vai iesaistoties jaunos tirgus sektoros, t?d?j?di samazinot
koncentr?cijas risku, ja tas ir bankai aktu?li;
. p?rdodot riska faktoriem pak?autos l?dzek?us, j?rada iesp?ja samazin?t
visp?r?jo riska pak?pi, k?dam banka pak?auta.
Risku var?tu iedal?t ??di:
> strat??iskais risks;
> kred?ta risks;
> likvidit?tes risks;
> procentu likmes risks;
> poz?cijas risks;
> darb?bas risks;
> reput?cijas risks.
Strat??iskais risks (vai biznesa risks) ir risks, ka banka var?tu uzs?kt
k?du nepareizu bankas darb?bas veidu un zaud?t naudu. Darb?bas veids var
b?t nepareizs t?p?c, ka bankai nav pieredzes ?in? sf?r?, vai ar? t?p?c, ka
?? nozare nav pietiekami liela, lai nodro?in?tu ar ien?kumu visus t?s
dal?bniekus, bet izn?kums ir tas pats – banka zaud? naudu.
Kred?ta risks ir risks, ka aiz??m?js nevar?s atmaks?t aizdoto summu vai
procentus. Kred?ta risks ietekm? aizdevumus, p?r?jos kredit??anas veidus,
nodro?in?jumus, ar tirdzniec?bu saist?tas finansu oper?cijas, saist?bas,
neparedzamo izdevumu saist?bas un pat korespond?jo?ie konti ir ?stermi?a
aizdevumi citai bankai, kura teor?tiski var?tu k??t maks?tnesp?j?ga.
Likvidit?tes risks ir finansu iest?des sp?ja segt nomaks?jam?s saist?bas ar
l?dzek?iem, kuri ir naudas l?dzek?u form? vai kurus var nekav?joties
p?rv?rst naud?.
Procentu likmes risks ir iesp?ja, ka banka var?tu neb?t sp?j?ga saglab?t
pozit?vu starp?bu starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem l?dzek?iem,
un procentiem, kuri ir j?maks? par t?m saist?b?m, kuras ir ?o l?dzek?u
pamat?. T?tad tas ir risks, kur? atspogu?o n?kam? t?r? ien?kuma atkar?bu no
izmai??m procentu likm?s.
Poz?cijas risks ir risks ciest zaud?jumus, kuri var rasties tad, kad bankai
pieder k?da val?ta, preces vai v?rtspar?ri, kuru cena nelabv?l?gi izmain?s.
Poz?cija var b?t gan gara, gan ?sa. Atrodoties garaj? poz?cij?, maksim?lo
zaud?jumu ierobe?o t? lieta, kura ir bankas r?c?b? – ieg?des cena. ?saj?
poz?cij? potenci?lie zaud?jumi, vismaz teor?tiski, ir neierobe?oti, b?dami
t?s cenas apm?r?, kas j?maks? virs p?rdo?anas cenas, lai ?o lietu nopirktu,
t?, lai pirkuma saist?bas tiktu izpild?tas.
Darb?bas risks. Iepriek? min?tie riska veidi pieder pie tiem, kuriem bankas
pak?auj sevi t???m, lai ieg?tu pe??u. Tom?r, t?pat k? cit?s biznesa sf?r?s,
bankas ir pak?autas darb?bas riskam, kur? ir saist?ts ar situ?ciju, kad
k??da vai p?rskat??an?s k??st par iemeslu finansi?liem zaud?jumiem.
Reput?cijas risks. Bankas liel? m?r? pa?aujas uz savu klientu uztic?bu un
regul?jo?o instan?u atbalstu. Pirmk?rt, klients noguld?s savu naudu k?d?
bank? tikai t?d? gad?jum?, ja vi?? b?s p?rliecin?ts, ka var?s ?o naudu
iz?emt no bankas, kad t? vi?am b?s nepiecie?ama. Lai saglab?tu klientu
uztic?bu, bankai j?demonstr? stabils finansi?ls st?voklis, par kuru liecina
atbilsto?a kapit?l? esam?ba un pietiekamas pe??as pl?smas nodro?in??ana.
Nobeigums.
Katram jaunam uz??m?jam, kas v?l?sies veiksm?gi darboties sevis izv?l?taj?
nozar?, gribot vai negribot n?ksies sastapties ar bank?m un to drb?bu.
T?p?c zin??anas ?aj? jom? ir pat ?oti nepiecie?amas, un t?s ir apg?stamas
jau no pa?iem pamatiem, kas ar? ir izkl?st?ti ?aj? darb?. ?is darbs var?tu
b?t k? s?kuma m?c?bu l?dzeklis veiksm?gai karjerai un nuds peln??anai, jo
taj? ir apkopota tikai teorija vai, prec?z?k, virspus?js banku darb?bas
apskats, kas sniedz visp?r?ju inform?ciju par banku un t?s strukt?ru. Un
varb?t daudziem biznesa cilv?kiem b?tu ieteicams s?kt apg?t ?o nozari no
pa?iem pamatiem, lai g?tu dzi??ku priek?statu par banku. Jo banku b?t?ba un
darb?ba ir k? ??de, kur katrs posms papildina n?ko?o un savieno to ar
iepriek??jo. Un taj? pa?? laik? banku darb?ba ir interesanta lieta valsts
ekonomikas regul??ana?. T?p?c daudziem, jo daudziem ?is darbs b?tu ne tikai
interesants, bet ar? nepiecie?ams, lai turpm?k orient?tos m?s ieskaujo?aj?
vid?.
Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts
1. LR likums “Par bank?m”.
2. Briede I., Liepi?a R. Bankas noguld?jumi un aizdevumi, to raksturojums
un kontrole. – 72. lpp.
3. Bikse V. Nauda un bankas. – 72. lpp.
4. Долан Дж. Деньги, банки и денежно-кредитная политика. – 497 стр.
5. Жуков Е. Банки и банковские операциию – 635 стр.
|