|
Курсовая: KredоtsКурсовая: KredоtsLatvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte referāts KREDĪTI Rīga 2002 SATURS lpp. Ievads________________________________________________________________3 1.Kredīta būtība_____________________4 1.1.Kredīta nepieciešamība______________________________________4 1.2.Kredīta funkcijas______________________________________________5 1.3.Kreditēšanas pamatprincipi______________________________________5 2.Kredītu iedalījums un klasifikācija___________________________5 2.1.Kredītu iedalījums_____________________________________________5 2.2.Kredītu veidi_________________________________________________6 2.3.Kredītu klasifikācija___________________________________________11 2.4.Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām _________________12 Secinājumi un priekšlikumi__________________________________________14 Izmantotā literatūra _______________________________________________15 Banku sistēmas monetārie rādītāji ir tautsaimniecības nozīmīgs indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksmīgs, jo ir auguši banku aktīvi, izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī bankas guvušas lielāko peļņu kopš valsts neatkarības atjaunošanas. 2001.gadā banku aktīvi, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājušies, kā arī īpaši strauji ir palielinājies aizdevumu apjoms. Lielākais izsniegto aizdevumu, kā arī piesaistīto noguldījumu apjoms 2001.gadā ir bijis privātuzņēmējiem un privātajām finansu institūcijām. 2001.gadā visvairāk kreditētā nozare bija tirdzniecība, kā arī apstrādājošā rūpniecība un finansu starpniecība, t.i., līzinga, apdrošināšanas kompānijas, brokeru sabiedrības u.c. Darba galvenais mērķis ir raksturot Latvijas komercbanku piedāvāto kredītu veidus un reālo situāciju par katru no tiem. 1. Kredīta būtība 1.1. Kredīta nepieciešamība Kredīts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai juridiskajām personām sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar naudu vai citām aizvietojamām lietām, un uzliek saistības atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez procentiem. Vārds “kredīts” cēlies no latīņu valodas credare – kas nozīmē, ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu, bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti. Ir vairāki kredītu nepieciešamības varianti: · investīcijas. Investors uzņēmējs pakāpeniski krāj procentus no kapitāla un peļņu no komercspējām. Var paiet ilgs laiks, lai savāktu nepieciešamo summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties priekšā. Tā var arī bankrotēt. Tāpēc vienīgā izeja ir kredīts. Pat veidojot akciju sabiedrību vai SIA, centralizējot investoru līdzekļus lielākam objektam, bez kredīta reti kad var iztikt. Tā kredīts darbojas kā ekonomikas attīstības svira. Investīcijas un kredīts ir cieši saķēdēti. Pietiekami bieži kredīts ir investīciju īstenošanas finansiālais priekšnosacījums. Bankas nežēlo naudu speciālistiem, kas rūpīgi izvērtē investīciju gaidāmo rezultātu gaidāmo efektivitāti, riska pakāpi. Droša investīcija – droša kredīta atmaksa ar procentiem. Tādā kārtā kredīts, pirmkārt, ir investīciju finansiālais avots; otrkārt, izvērš uzņēmējdarbību; treškārt, pateicoties kapitāla tīram ražīgumam, sekmē procentu no kapitāla veidošanas; ceturtkārt, apmaksājot uzņēmējspējas, palīdz radīt peļņu; · apgrozāmo līdzekļu papildināšana. Apgrozāmo līdzekļu daudzums ne tikai atsevišķā uzņēmumā, bet visā tautsaimniecībā regulē ražošanas un pakalpojumu apjomu. Kredīts kalpo apgrozāmā kapitāla un apgrozības kapitāla palielināšanai. Kredīts apgrozāmo līdzekļu papildināšanai ir sevišķi svētīgs, ja gadās līdzekļu pagaidu iesaldēšana, nepieciešamība strauji mainīt sortimentu, partnera ierosme paplašināt līgumu; · budžeta deficīts. Valdība plānoto budžeta deficītu sedz ar kredītu, aizņemoties no centrālās bankas, galvenokārt laižot apgrozībā iekšējā aizņēmuma obligācijas. Nevienmērīga valsts ieņēmumu ieplūšana var rosināt Finansu ministriju banku sistēmā lūgt īslaicīgu kredītu; · parādi parādu segšanai. Kredīts vienai no kredītiestādēm var kalpot iepriekšējo parādu dzēšanai; · kredīts dārgu preču iegādei. Daļa relatīvi dārgu preču paliktu bez pieprasījuma, ja nepalīdzētu ilgtermiņa kredīts. Tam par piemēru varētu būt dzīvojamo māju vai dzīvokļu iegāde; · sezonas svārstību pārvarēšana. Ja īsā periodā jāiegādājas izejvielas, materiāli, kurināmais visam gadam, bez kredīta nevar iztikt. Nozare, kam plaši nepieciešami kredīti sezonas svārstību pārvarēšanai, ir lauksaimniecība; · ērtība, pakalpojums. Kredīts, ko saņem ar kredītkartes starpniecību, galu galā nepaplašina naudas piedāvājumu, bet konkrētā brīdī sniedz visai ērtu pakalpojumu (ļauj zināmās robežās pirkt vēlamo bez naudas). Uzskaitot kredīta nepieciešamības variantus, nedrīkst aizmirst, ka debitors nonāk kreditora atkarībā un otrādi. Bankrotēt var firma, fiziska persona, ja tā nespēj kredītu līdz ar procentiem atdot. Bankrotēt var arī banka, ja tās debitori laikus kredītus neatdod un nemaksā procentus. 1.2. Kredīta funkcijas Kredīta funkcijas ir šādas: 1) pārdales funkcijas; 2) apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija; 3) valsts ekonomikas zināma regulēšana. Svarīgākā ir pārdales funkcija, tā ar kredīta palīdzību nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, to novirzīšana no vienas nozares uz citu, no vieniem īpašniekiem pie citiem. Tādejādi kļūst iespējama ražošanas paplašināšana ārpus kapitāla ietvariem, ekonomiskā attīstība un līdzekļu koncentrācija izdevīgākos un perspektīvākos virzienos. Kredīts regulē arī kopējo naudas apriti tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos. Ar bankas regulēšanas mehānisma palīdzību tiek ieguldīti kredītu resursi, sašaurināta vai paplašināta naudas aprite. Savukārt tas paplašina vai samazina maksātspējīgo pieprasījumu. Kredīta regulējošā funkcija ir cieši saistīta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu un cenu mehānismu – darbību. 1.3. Kreditēšanas pamatprincipi Lai banka klientam izsniegtu kredītu tad tai ir jāievēro daži pamatprincipi. Pirmkārt, kāds ir kredīta mērķis? Neatkarīgi no tā vai persona ir fiziska vai juridiska, bankai ir svarīgi zināt kādam mērķim ir paredzēts šis kredīts. Tāpēc, lai saņemtu kredītu, bankā ir jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā ir parādīts, kur nauda tika izlietota un kā uzņēmējs domā gūt no tā peļņu, lai atdotu parādu bankai. Otrkārt, klienta raksturojums un viņa spēja atmaksāt kredītu. Bankas uzdevums ir pārliecināties, ka klients ir uzticams, kā arī jāzina viņa finansiālais stāvoklis. Lai to pārbaudītu, banka var pieprasīt uzņēmuma reģistrācijas apliecību, statūtus, bilanci un pārskatu par uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem. Kā arī bankai ir tiesības pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka kredīta ņēmējs ir spējīgs aizņemto naudu atmaksāt un saņemtā naudas summa ir pietiekami nodrošināta. Treškārt, kredīta nodrošinājums. Lai kreditēšanas rezultātā neciestu banka, tā jau savlaicīgi pievērš tam uzmanību. Atbilstoši LR Kredītiestāžu likuma prasībām, kredītiestāde var izsniegt kredītu, ja tas ir nodrošināts ar, piemēram, kustamo un nekustamo īpašumu, vērtspapīriem, galvojumiem. Svarīgs kredīta nodrošinājums ir aizdevuma izsniegšana pret ķīlu. Kā kredīta nodrošinājums kalpo arī apdrošināšanas sabiedrību izsniegtās polises par kredītriska apdrošināšanu. Atsevišķos gadījumos kredītiestāde var izsniegt kredītu arī bez augstāk minētā nodrošinājuma, taču šādā veidā izsniegto kredītu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla. Ceturtkārt, aizdevuma apjoms. Saskaņā ar LR Kredītiestāžu likumu kredīta maksimālais lielums vienam aizņēmējam vai savstarpēji saistītai klientu grupai nedrīkst pārsniegt 25% no bankas pašu kapitāla. 2. Kredītu iedalījums un klasifikācija 2.1. Kredītu iedalījums Kredītus, kurus piedāvā Latvijas komercbankas saviem klientiem, var iedalīt vairākās kategorijās par pamatu ņemot vienas grupas kredītu kopīgās īpašības. Kredītus varam sagrupēt šādās attiecīgās grupās. Iedalījums pēc termiņa: - īstermiņa ( līdz vienam gadam); - vidējā termiņa ( no viena līdz pieciem gadiem); - ilgtermiņa ( ilgāk par pieciem gadiem). Iedalījums pēc nodrošinājuma: - tiešais nodrošinājums ( tas parasti saistās ar tiesību piešķiršanu attiecībā uz konkrētiem līdzekļiem, kas pieder aizdevuma ņēmējam. Tā veidi ir parādzīmes, hipotēka un līdzekļu ieķīlāšana ar vai bez lietošanas tiesību saglabāšanu); - netiešais nodrošinājums ( nodrošinājums bankai, ko garantē trešā līgumslēdzēja persona, un parasti tas ir garantijas vai kompensēšanas līguma formā, ar ko trešā līgumslēdzēja persona uzņemas atbildību par aizdevuma ņēmēja neatmaksātajiem parādiem). Iedalījums pēc termiņa un procentu noteikumiem: - aizdevumi ar fiksētu procentu likmi (procentu likme saglabājas viena un tā pati no kredīta saņemšanas brīža līdz pat atmaksas beigu termiņam); - peldošās jeb svārstīgās procentu likmes aizdevumi ( tās ir tādas procentu likmes, kas mainās līdz ar izmaiņām tirgus likmēs); - aizdevumi uz pieprasījumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta samaksas termiņa, tos var atmaksāt pēc pieprasījuma, un tiem ir svārstīgas procentu likmes); - termiņaizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un tie ir jāatmaksā vairākās vienlīdzīgās daļās vai arī visa summa jānomaksā termiņa beigu datumā). Iedalījums pēc iesaistītajiem aizdevējiem: - tiešie aizdevumi ( tā saucās aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tieši uzņēmējam); - sindikātaizdevums ( tas rodas, ja uzņēmēja pieprasīto līdzekļu summa ir pārāk liela, ko viena banka nevar aizdot, šādā gadījumā apvienojas vairākas bankas un katra aizdod kādu daļu no kopīgās summas). Iedalījums pēc aizņēmējiem un aizņēmuma mērķiem: - komerckredīts ( tāds kredīts, ko piešķir viena juridiska persona, piemēram, preču ražotājs otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, tas ir, samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā laikā); - patērētāju kredīts ( to piešķir tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču iegādei uz nomaksu. Šo kredītu var piešķirt gan preču, gan naudas veidā. Šim kredītam ir ilgtermiņa raksturs); - augstāka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ārzemju valdībām, valdības aģentūrām vai centrālajām bankām. Faktori, kuri ietekmē spēju atmaksāt parādu ietvert sevī valsts ekonomisko stāvokli, tai skaitā tās darba spēku un dabas resursus utt.); - projektu finansēšana ( ir līdzekļu piešķiršana vēl peļņu nenesošu objektu celtniecības pabeigšanai, piemēram, kuģu būvniecība); - faktorings ( ir klienta iekasējamo rēķinu nopirkšana par skaidru naudu. Faktoringa līgums atbrīvo uzņēmumu no konkrētās naudas plūsmas administrēšanas, jo šīs rūpes uzņemas faktoringa piedāvātājs – attiecīgā finansu institūcija); - konta pārtēriņs jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava tekošā konta izņem vairāk naudas, nekā viņam tur ir. Kontam var noteikt pārtēriņa limitu, kas klientam dod tiesības izņemt naudu šī limita ietvaros); - kredītlīnija ( ir kredīta iespēju piešķiršanas parasts paņēmiens. Tas dod aizņēmējam aizņēmuma saņemšanas iespēju uz konkrētiem noteikumiem līdz noteiktas summas robežai). 2.1. Kredītu veidi Pastāv dažādas kredīta pamatformas. Skatoties no makroekonomiskā viedokļa, tie ir tādi kredītu veidi, kas dod impulsu ekonomikas attīstībai. Komerciālais kredīts. Šī kredīta attiecības veidojas tad, ja preci, t.sk. pakalpojumus pārdod ar maksājumu atlikšanu uz vēlāku laiku. Kredīta objekts ir pārdotās preces. Pārdošanas brīdī prece netiek apmaksāta, bet kreditēta. Komerciālais kredīts aptver arī preču pārdošanu uz nomaksu. Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis. No komerciālā kredīta ir atvasināts akreditīvs un faktorings. Būtībā akreditīvam ar kredītu nav nekāda sakara. Praktiski akreditīvs ir antikredīta instruments. Tas ir pircēja bankas rīkojums piegādātāja bankai apmaksāt piegādātāja iesniegtos rēķinus par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem, kas atrunāti pircēja akreditētajā iesniegumā. Lai vēl vairāk paātrinātu naudas saņemšanu, pārdevējs izmanto īslaicīgu kredītu – faktoringu. Tā ir komisijas operācija, saskaņā ar kuru uzņēmums piegādātājs nodod bankai savas tiesības saņemt maksājumu, piemēram, par piegādātāja precēm, izpildīto darbu utt., un no bankas par to saņem lielāko summas daļu, kuru viņam pienāktos saņemt no sava pircēja. Izsakoties vienkāršāk, preces īpašnieks nolemj izmantot faktoringa pakalpojumu un noslēdz līgumu ar banku vai līzinga sabiedrību. Pēc līguma noslēgšanas pārdevējs paziņo preces pircējam par prasījuma tiesību pāreju bankai vai līzinga sabiedrībai. Kad prece nodota pircējam un izsniegts rēķins, banka norēķinās ar pārdevēju un patur tiesības pieprasīt rēķina apmaksu pircējam. Faktorings, līdzīgi kā līzings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saistību faktu. Šis darījums ir izdevīgs ne tikai preces vai pakalpojuma piedāvātājam, tas arī rada vieglāku nomaksas noteikumus arī pircējam un savu daļu peļņas gūst arī darījuma nodrošinātāja – banka vai līzinga sabiedrība. Faktoringa izmantotāju skaits Latvijā nav liels, jo trūkst pieredzes. Var secināt, ka nākotnē faktorings vērsīsies plašumā, jo tas ir sevišķi izdevīgs vairumtirdzniecībā, pirkšanas un pārdošanas operācijās, kur komerclīgumi paredz nomaksu pa etapiem ilgākā laika posmā ārējās tirdzniecības darījumiem, kam norēķinu periods ir ilgāks. Tāpēc tas ir visvienkāršākais kredītoperācijas veids, jo var ātri tikt pie naudas, neiesaldējot apgrozāmos līdzekļus, kas kavētu uzņēmuma attīstību un palēninātu līdzekļu apriti. Faktoringu varētu izmantot krietni vairāk uzņēmumu, jo tas tieši samazina debitoru parādus. Tas rada iespēju uzņēmumiem vairāk līdzekļu novirzīt pamatdarbībai. Sekojošajā diagrammā var aplūkot faktoringa kopējā portfeļa sadali Latvijā uz 2000.gada 1.aprīli. 1.diagramma Diagramma rāda, ka visvairāk faktoringu 2000.gadā izmantojusi Parekss banka, pārējās bankas nespēlē pārāk lieli lomu šajā kredītēšanas veidā. Banķieru kredīts. To izsniedz bankas un citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas aizdevumu formā tajā gadījumā, ja klienta norēķinu kontā izdarīto maksājumu summa noteiktā laika periodā pārsniedz iemaksu summas šajā kontā. Baņķieru kredīta objekts, atšķirībā no komerciālā kredīta, ir nauda. Baņķieru kredīts izsaka attiecības starp baņķieriem, komersantiem un jebkurām juridiskām un fiziskām personām. No uzņēmējdarbības un kredīta atmaksas viedokļa būtiska nozīme ir baņķieru kredīta termiņiem. Šos termiņus regulē investīciju projekti, dod iesēju aizņemtajiem līdzekļiem veikt lielāku vai mazāku aprišu skaitu, sekmē intensīvāku vai mazāk intensīvu uzņēmējdarbību, lai kredītu laikā dzēstu. Hipotēku kredīts. Tas ir ilgtermiņa kredīts, kas ir izsniegts pret ķīlu. Šos kredītus izsniedz pamatojoties uz nekustamā īpašuma ieķīlājumu. Hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski attīstītās valstīs. Un tas viss tāpēc, ka noteiktu saimnieciskai darbībai sniedz ilgtermiņa kredītus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu – ķīlu. Tās ir vērtspapīrs, kas pārstāv nekustamā īpašuma ieķīlājumu hipotēku bankā un dod tā turētājam tiesības saņemt iepriekš fiksētu ienākumu, izteiktu procentos no ķīlu zīmes nominālvērtības. Hipotekāro kredītu parasti izsniedz šādiem mērķiem – zemes auglības uzlabošanai, nekustamā īpašuma pirkšanai, ēku būvēšanai, ilggadīgiem stādījumiem un tamlīdzīgi. Nākošajā diagrammā var aplūkot Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro aizdevumu apjomus, laika posmā no 1997.gada līdz pat 2001.gadam. 2.diagramma
Diagramma parāda, ka hipotekāro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir divkāršojies. Vēl tikai jādomā, lai procentu likmes paliktu stabila un nemainīga. Valsts kredīts. To raksturo tas, ka valsts izlaiž aizņēmuma obligācijas. Obligācijas ir reizē gan parāda zīme, gan vērtspapīrs, kas tā turētājam nodrošina fiksētu procentu likmi. Obligācijai ir nominālvērtība un tirgus cena. Tās parasti izplata ar banku starpniecību, tās ir pērkamas vērtspapīru tirgū. Obligācijas cena ir tieši atkarīga no to piedāvājuma un pieprasījuma samēram. Tās brīvi pērk un pārdod iedzīvotāji. Pēc tā var spriest, ka valsts ir debitors. Valsts iekšējā uzņēmuma obligācijas ir problēma, kas cieši saistīta ar valsts budžeta deficītu. Emitējot un pārdodot valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas, Finansu ministrija papildina valsts budžetu. Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju emisija ir pirmā pazīme, ka valsts budžetā ir deficīts. Līzings. Tas ir gan noma ar izpirkšanas tiesībām, gan pārdošana uz nomaksu, gan īpatnējs kredīts. Tas ir viens no pazīstamākajiem kredīta paveidiem Latvijā. Latvijā līzinga operācijas veic, piemēram, Parekss banka, Multibanka, Krājbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka šim nolūkam ir nodibinājušas banku meitas uzņēmumus. Līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku ( līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas to izmantot savā biznesā ( līzinga saņēmēju jeb nomnieku). Un šīs attiecības veidojas uz minētā līzinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas ) pamata. Vārdu sakot, līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam. Līzinga ņēmējs veic pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci. Pats galvenais ir saprast, ka līzings nav noma ar izpirkšanas tiesībām, jo kad uzņēmums nomā kādu ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām, uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu, bet ja līzinga darījumā uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta. Līzinga pakalpojumi pamatā iedalās divos veidos – finansu līzings un operatīvais līzings. Parasti līzinga sākuma summa svārstās ap 100 latiem. Nav retums, ka šī summa ir krietni mazāka – no Ls 5 līdz Ls 10. Līzinga līguma termiņš – no viena mēneša līdz vienam gadam. No līzinga ņēmēja neprasa nekādus speciālus dokumentus, izziņas, izņemot pasi ar dzīvesvietas pierakstu. Dažas līzinga firmas, slēdzot līgumu par summu virs 500 latu, kā garantu prasa pasi ar Latvijas pierakstu. Mikrolīmenī risks saistās ar firmas līzinga ņēmējas maksātnespēju, ļaunākā gadījumā bankrotu. Ja līzinga ņēmēju vainas dēļ līzinga maksājumi tiek pārtraukti, līzinga objekts atgriežas pie tā īpašnieka, kas nesaņem ieplānotos ienākumus un ir spiests meklēt jaunu līzinga ņēmēju. Tas var būt apgrūtinoši, jo prece jau ir lietota. Bet savukārt makrolīmenī, nopietns līzinga devēja naidnieks ir inflācija, tāpat valūtas kursa izmaiņas, banku noguldījumu procentu likmju kāpums, izmaiņas kredīta nosacījumos u.c. Trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz līzinga līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un pakļautie uzņēmumi. Tikai ceturtā daļa organizāciju, kas sniedz līzinga pakalpojumus vai slēdz līzinga darījumus, nav banku uzņēmumi. Tas apstiprina to, ka Latvijā līzings ir cieši saistīts ar banku kredītu. Kopumā līzings ir atzīts par vienu no visstraujāk augošajām industrijām Latvijā. To sekmē valsts ekonomikas attīstība, līzinga kā finansējuma veida popularitātes pieaugums, kā arī līzinga kompāniju sadarbības partneru skaita palielināšanās, kas ar vien vairāk piedāvā līzinga pakalpojumus. Lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju sadarbību, sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga kopējos apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus. Vislielāko Latvijas Līzinga asociācijas līzinga portfeļa daļu pēc aktīvu sadalījuma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automašīnu līzings. Tam seko ražošanas iekārtu iegādes līzings ar 22% no līzinga portfeļa jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustamā īpašuma līzings aizņem 18.3% (29.12 milj.Ls) no kopējā statistikā apkopotā līzinga tirgus, nedaudz atpaliekot komerctransporta līzingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls). 3.diagramma. Diagramma rāda, ka vislielākā daļa līzinga pakalpojumi ir izmantoti lielu objektu būvēšanai vai pirkšanai, piemēram, kuģiem, lidmašīnām utt. Tālāk cieši seko līzinga izmantošana biroja mēbeļu iegādei. Nākošajā diagrammā var aplūkot līzinga portfeļa sadalījumu pēc termiņstruktūras uz 2002.gada 1.janvāri. 4.diagramma Diagramma rāda, ka līzinga ņēmēju pieprasītākais laika termiņš ir 1 –3 gadi, kā arī daudz no tā neatpaliek laika termiņš 3 – 5 gadi, atpaliekot tikai par 0,4% no kopapjoma. Tā kā tiek uzskatīts, ka Latvijas Līzinga devēju asociācijas biedri – 4 līzinga kompānijas: SIA Hanza Līzings, SIA Unilīzings, SIA Nordea Finance Latvia un a/s Sampo Līzings – ir vadošie līzinga tirgus dalībnieki, taču jāņem vērā, ka pirms vairāk nekā gada līzinga asociācija sadalījās, un Latvijas Līzinga devēju asociācijā nav pārstāvētas bankas ( otra līzinga asociācija savu darbību beidza 2001.gada novembrī), turklāt līzingu piedāvā arī citi asociācijā neietilpstoši uzņēmumi. Lielākais līzinga portfelis banku vidū ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz 01.01.2002.) – vēl pagājušā gadā oktobra sākumā bankas līzinga portfelis bija 20% no statistikā fiksētā līzinga tirgus. Pārējo līzinga pakalpojumus sniedzošo banku devums kredītportfelī katrai atsevišķi svārstās aptuveni no 1% līdz 1,6% no kopapjoma jeb aptuveni 3 līdz 4.5 miljoni latu ( Latvijas Krājbanka, Baltijas Tranzītu banka, Pirmā banka). 5.diagramma Diagramma rāda, ka līzinga izsniegšanas ziņā līderis ir Hanza Līzings, sastādot 61% no kopapjoma, tuvākais sekotājs ir tikai ar 29% no kopapjoma – Unilīzings. Partērētāju kredīts. Šis kredīta formas nosaukums it kā nepārprotami raksturo kredīta darbību. Patēriņa kredīta objekti ir tās preces, ko pērk un pārdod patēriņa preču tirgū. Debitors ir atsevišķs patērētājs, mājsaimniecība. Pirmkārt, šī kredīta objekti ir tie patēriņa priekšmeti, kas nav saistīti ar citām kredīta formām. Otrkārt, patērētāju kredītu tīrā veidā pastiprina kredīta kartes. Par šīm kartēm var uz kredīta iegādāties visu patēriņa preču klāstu. Patēriņa kredīts gan pagātnē, gan šodien ir pamatos īslaicīgs. Bieži tā termiņš sniedzas līdz tuvākai algas dienai. Uz ilgāku laiku šo kredītu var izsniegt ilgstošas lietošanas patēriņa preču iegādei, piemēram, mēbeles utt. Patēriņa kredīts ir iedarbīgs pieprasījuma paplašināšanas rīks. Jo kamēr ilgstošās lietošanas patēriņa priekšmetiem ir aktīvs noiets, pārdevējs nedomā šīs preces pārdot uz kredīta. Tikko pieprasījums krītas, preci sāk pārdot uz kredīta. Šāds solis var būt ekonomiski pretrunīgs. Jo ja kredīts iesaldē naudu precēs, ko apmaksās pēc īsāka vai ilgāka laika, tad tas palēnina līdzekļu apriti. Un procenti par patēriņa kredītu šos zaudējumus kompensē nelielā apmērā. Bet pārdodot uz kredīta pārdevējam ir izdevīgāk, nekā bezdarbībā gaidīt pircēju un līdzekļu apriti vēl vairāk palēnināt. Patēriņa kredīta variantā prece ir dārgāka, bet maksāt var ilgāku laiku mazām summām. 2.2. Kredītu klasifikācija Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 15.07.1999. lēmumu Nr.58/3 par “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiem”, kredīti klasificējami: - standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti un tos klasificē vēl divās sīkākās grupās, kas ir kredīti aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām, kā arī no nodrošinājuma atkarīgie kredīti , ja to nodrošinājuma vērtība ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un kredītiestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai. - uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta kredītiestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un kredītiestādei radīt zaudējumus. - zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērst. - šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ kredītiestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. - zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības. 2.3. Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām Mūsdienās pastāv vairākas kredītu formas, kas ir atšķirīgas, ja kredīta prasītājs ir fiziska persona vai ja persona ir juridiska. Aizdevumi fiziskām personām. Overdrafts – viens no kredītlīnijas veidiem, ko klients var izmantot, veicot izmaksas no sava norēķinu konta, kas pārsniedz konta atlikumu. Saskaņā ar noteikumiem overdrafts ir atmaksājams pēc pieprasījuma, tomēr praksē bankas pieprasa overdrafta atmaksāšanu tikai atsevišķos gadījumos. Aizdevumi, kas paredzēti kapitālieguldījuma finansēšanas un vēlākas ieņēmumu summas sasaistīšanai - īstermiņa aizdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu klientu ar jaunas mājas pirkšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, pirms tas ir saņēmis naudu no iepriekšējās mājas pārdošanas. Šis aizdevumu veids ir saistīts ar zināmu risku, jo klientam ir jāmaksā procenti par diviem lieliem aizdevumiem, ko ne katrs var atļauties. Turklāt pastāv risks, ka paredzētie ienākumi netiks saņemti, tādejādi atmaksas periods pagarināsies un līdz ar to procentu maksājumi, kas jāveic par aizdevuma lietošanu šajā laika periodā, kopā veidos lielāku summu nekā paredzēts. Aizdevumi ar nemainīgu procentu likmi – nelieli aizdevumi (no 1000 līdz 10 000 latiem) uz laiku no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem. Šādi aizdevumi parasti tiek izmantoti mašīnas vai citas ilgstoši lietojamas patēriņa preces iegādes finansēšanai. Aizdevuma atmaksāšanas noteikumi parasti paredz vienādus ikmēneša maksājumus, kas vienlaikus ietver gan procentus, gan pamatsummas atmaksu. Atjaunojamās kredītlīnijas – saskaņā ar atjaunojamās kredītlīnijas noteikumiem banka automātiski katru mēnesi pārskaita no klienta norēķinu konta (vai arī klients katru mēnesi iemaksā) klienta atjaunojamās kredītlīnijas kontā noteiktu summu. Pēc tam šim klientam ir tiesības mēneša laikā izņemt no šī konta zināmu summu, kas vienāda ar ikmēneša iemaksas vairākkārtīgu reizinājumu, par kādu banka un klients iepriekš vienojušies. Ja šajā kontā ir kredīta atlikums, tad klients saņem par to procentus. Hipotēkas aizdevumi - parasti tiek izsniegti tāda nekustamā īpašuma iegādei, remontam, celtniecībai, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā un atrodas Latvijā, tas arī ir galvenais hipotekārās kreditēšanas priekšnosacījums. Banka aizdevumu izsniedz zemes iegūšanai, mantošanas tiesību nokārtošanai, ēku būvēšanai, meliorācijai un ilggadīgiem stādījumiem, agrāko hipotekāro parādu nokārtošanai u.c. vajadzībām. Kredītkaršu aizdevumi – šim aizdevumam pastāv divi galvenie kredītkaršu veidi, no kuriem tikai viens nodrošina kredītkartes lietotāju ar iespēju izmantot kredītu ilgāku laika periodu: - maksājumu kredītkartes, kas bankas paziņojumā ikreiz norādītā summa ir pilnībā jānomaksā, tādejādi iespējas izmantot bezprocentu aizdevumu ir tikai laika periodā no pirkuma izdarīšanas dienas līdz bankas paziņojuma saņemšanas dienai. Parasti par maksājumu kredītkartes lietošanu ir jāmaksā ikgadējā abonementa maksa. - kredītkartes sniedz saviem lietotājiem iespēju izmantot atjaunojamo bezprocentu kredītlīniju līdz noteiktam limitam noteiktā periodā, par ko banka ar klientu iepriekš vienojušies. Ikmēneša bankas paziņojumā norādīto summu var apmaksāt pilnībā vai daļēji, atkarībā no tā, kāds ir noteiktais minimums. Aizdevumi juridiskām personām. Overdrafts – brīvi izmantojams, noteikts kredītlimits bez atmaksas grafika, bet ar izmantošanas termiņu līdz 12 mēnešiem. Vai arī iepriekš saskaņota kredītlīnija jeb aizņēmuma tiesības, kuras klients var izmantot, veicot maksājumus vai veicot izmaksas no sava norēķinu konta. Juridisko personu overdrafti ir atmaksājami pēc pieprasījuma. Tomēr praksē bankas reti kad pieprasa atmaksāt overdraftu, ja vien attiecīgais klients nav devis īpašu iemeslu šaubām par to, vai šis overdrafts tiks atmaksāts. Fiksēta termiņa kredītlīnija – kredītlīnija ar termiņu no 3 līdz 12 mēnešiem. Kredītlīnija izmaksājama daļās no noteiktu minimālo lielumu un katra izmaksājamā daļa var būt ar 1, 3 vai 6 mēnešu termiņu, nepārsniedzot kredītlīnijas gala termiņu. Termiņaizdevumi - tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu, un tie atmaksājami vairākās vienlīdzīgās daļās vai arī visa jānomaksā termiņa beigu datumā. Izšķir trīs veida termiņaizdevumus: - par īstermiņa aizdevumiem uzskatāmi aizdevumi, kas atmaksājami viena gada laikā vai īsākā periodā; - vidēja termiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas jāatmaksā ne agrāk kā pēc viena gada, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā; - ilgtermiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas jāatmaksā pēc vairāk nekā pieciem gadiem. Aizdevumi projektu finansēšanai - tādi aizdevumi, kas tiek izsniegti lielāku kapitālieguldījumu projektu finansēšanai. Šādu aizdevumu atmaksāšanas vienīgais vai galvenais avots ir naudas plūsma, kādu nodrošina attiecīgais projekts. Sindikātaizdevumi – aizdevums, ko izsniedz vairākas bankas kopā un ko katrai no šīm bankām atsevišķi nebūtu iespējams vai ko tās nevēlētos izsniegt. Projektu vada viena vai vairākas bankas, kas vienojas par aizdevuma paketi un izveido banku sindikātu, apvienojot vairākas bankas. Ārvalstu aizdevumi - aizdevumi ārvalstu valdībām un to valsts uzņēmumiem. Parasti šie aizdevumi ir lieli, tāpēc tos izsniedz uz vidēju vai ilgu termiņu. Atviegloto aizdevumu kategorijai ir raksturīgas zemākas nekā tirgū valdošās procentu likmes un parasti tie ir ilgtermiņa. Šādus aizdevumus lielākoties izsniedz tikai valdības sponsorētas institūcijas, un šādi aizdevumi tiek paredzēti tām valsts tautsaimniecības nozarēm, valsts rajoniem vai valstīm, kam nepieciešama ekonomiska palīdzība. Secinājumi un priekšlikumi No darba izriet sekojoši secinājumi: · ka, kredītam ir vairāki nepieciešamības veidi; · kredīts regulē kopējo naudas apriti tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos; · kredīts ir svarīgs naudas ekonomijas faktors; · no makroekonomiskā viedokļa, katrs kredīta veids dod impulsu ekonomikas attīstībai; · ka, faktorings ir īslaicīgs kredīts, kas paātrina naudas saņemšanu bez liekām grūtībām; · hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski attīstītās valstīs; · arī šogad hipotekārās kreditēšanas veids būs viens no visstraujāk augošajiem banku pakalpojumiem; · Hansabanka, Parekss banka un Latvijas Hipotēku un zemes banka – lielākās bankas privātpersonu hipotekārajā kreditēšanā; · trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz līzinga līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un pakļautie uzņēmumi; · kredīta formas ir atšķirīgas, ja persona ir juridiska vai fiziska; · izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzņemas kredīta risku, jo kredīta ņēmējs var nepildīt savas saistības attiecībā pret kreditoru; · lielākās kredītu saņēmējas tautsaimniecības nozaru aspektā 2001.gadā bija tirdzniecība; · problemātiski ir saņemt aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. No secinājumiem izriet šādi priekšlikumi: · jāizmanto līzinga sniegtās priekšrocības, jo tam ir labas perspektīvas un šis kredīta veids spēj aptvert jebkuras preces; · lai vēl vairāk paātrinātu naudas saņemšanu, pārdevējam ir jāizmanto īslaicīgais kredīts – faktorings; · lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju sadarbību, sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga kopējos apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus; · izstrādājot kredītpolitiku, jāņem vērā konkrētās bankas pieejamie finansu resursi, personāls, aprīkojums; · vieglāk ir nodrošināties ar nepieciešamo finansu informāciju par klientu pirms kredīta izsniegšanas. Izmantotās literatūras un avotu saraksts 1.”Kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi”, Latvijas Bankas padomes likums Nr.58/3, pieņemts 15.07.1999., Latvijas Banka. 2.Bankas 2002. – R.: Preses nams, 2002. 3.Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorijas. Problēmas. Politika. – R.:LU, 1998. 4.Briede I. Banku finansu pakalpojumi. – R.: Turība, 2000. 5.Ekonomika un banku loma ekonomikā. – R.: Preses nams, 1997. 6.Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. – R.: LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Finansu institūts, 2000. 7.Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību. – R.:Kamene,2001. 8.Pabērza A. Līzinga apjoms pērn audzis divas reizes //Dienas bizness. – 2002. – 13.feb. 9.Šenfelde M. Makroekonomika. – R.: Kamene, 2000. 10.Timma L. Asa konkurence hipotekāro kredītu izsniegšanā //Biznesa laiks. – 2002. – 27.marts |
 |
|||||||||||||||||||||
| ©2011 |
