Реферат: Lizing

Реферат: Lizing

Līzings.

Līzings(noma):

- kustamo un nekustamo objektu lietošanas tiesību izmantošana

par noteiktu atlīdzību; ražošanas priekšmetu vai

iekārtu noma ar vai bez izpirkšanas tiesībām.

[1]

Līzings ir sevišķa kredīta attiecību forma, kura dod

iespēju uzņēmējam iegādāties kustamo un nekustamo

īpašumu, neizņemot no apgrozības lielas naudas

līdzekļu summas investīciju veikšanai.

[2]

Līzings ir finansējuma veids, kura procesā līzinga

ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir

samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga

ņēmējs norēķinās ar līzinga devēju par

aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga

veida maksā mašīnas amortizācijas maksu vai izpirkuma

maksu.[3]

Kas ir līzings un kā tas darbojas. Runājot

vienkāršā valodā – jūs aizņematies naudu no

kādas līzinga kompānijas un atdodat to veikalam, kurā

vēlaties iegādāties kādu preci. Kamēr parāds nav

nomaksāts, līzinga objekts ir līzinga kompānijas

īpašums, bet tiklīdz tas izdarīts prece ir jūsu.

[4]

Galvenie ar līzingu saistītie termini.5

1. Līzinga ņēmējs ir fiziska vai juridiska

persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā

ikmēneša maksu kas sastāv no amortizācijas maksas (vai

izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas,

papildus maksājumi, soda naudas utt.).

2. Līzinga devējs ir līzinga kompānija.

3. Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram

mašīna, dzīvoklis, iekārtas u.t.t.), ko līzinga

ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam.

4. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma

maksu, līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko

līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam katru

mēnesi (vai ceturksni) un tā sastāv no līzinga objekta

izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem

maksājumiem. Ir dažādas metodes, kā tiek

aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no

tās, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga

periodu vai arī mainîties atkarībā no klienta

prasībām.

5. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek

samazināta līzinga objekta nenomaksātā summa (citiem

vārdiem sakot, tā ir līzinga ņēmēja parāda

atmaksa līzinga devējam).

6. Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā

līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs

vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i. summa,

kuru līzinga ņēmējs vēl ir parādā

līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir

tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo

lielāks procentu maksājums).

7. Procenti tiek aprēķinâti no līzinga objekta

nenomaksātās summas par reālo aizdevuma periodu (vairumā

gadījumu mēnesi).

8. Līguma komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga

līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un

administratīvo procedūru veikšanu.

9. Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti saukts arī

par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc

būtības ne ar ko neatšķiras no parastiem

kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko līzinga

ņēmējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada

sadārdzinājums nozīmē, ka līzinga

ņēmējs katru gadu pārmaksās 5% no

sākotnējās līzinga (aizdevuma) summas.

Līzinga devējs iegādājas ražošanas

līdzekļus (iekārtas, darba galdus, mašīnas utt.) un

tos iznomā nosakot nomas maksu vai procentu likmi. Pastāv

dažādi līzinga veidi:

� Visbiežāk sastopamais ir operatīvais līzings

, kad tiek iznomātas iekārtas dažādu vienreizēju darbu

izpildei. Pēc darbu izpildīšanas, bet ne vēlāk kā

pēc gada, iekārtas lietotājs to atdod līzinga devējam.

Savukārt banka atkal šo iekārtu iznomā nākamajam

lietotājam.

� Finansiālais līzings pēc savas

būtības ir līdzīgs nomai ar izpirkšanas

tiesībām. Līzinga devējs (banka vai līzinga

kompānija) nopirktos līzinga objektu nodod līzinga

ņēmējam uz vairākiem gadiem ar tiesībām to

iegādāties savā īpašumā, samaksājot

šī līzinga objekta vērtību.

Galvenā atšķirība starp līzingu un nomu ir tā,

ka, nomājot kādu ražošanas līdzekli ar

izpirkšanas tiesībām, uzņēmums uzreiz

kļūst par tā īpašnieku, kad izdara pirmo iemaksu.

Turpretim līzinga darījumā uzņēmums kļūst

par tā īpašnieku tikai tad, kad ražošanas

līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta.

Finansiālā līzinga izmantošanai ir ļoti svarīga

nozīme apstākļos, kad uzņēmumiem

jāiegādājas dārgas ražošanas iekārtas, bet

šim mērķim nepietiek naudas līdzekļu. Taču nav

iespējams aizņemties naudu bankā, jo par kredītu ir

noteiktas ļoti augstas procentu likmes. Turpretī līzinga

procentu likme ir zemāka.

Līzinga darījuma noslēgšanas kārtība.

1. Līzinga ņēmējs – fiziska persona – iesniedz

līzinga devējam pilnīgi un pašrocīgi aizpildītu

līzinga ņēmēja deklarāciju un pieteikumu

līzinga operācijas veikšanai, pases kopiju.

2. Līzinga ņēmējs – juridiska persona – iesniedz

līzinga kompānijai aizpildītu iesniegumu,

reģistrācijas apliecību, sabiedrības statūtus,

biznesa plānu, bilanci, pamatlīdzekļu atšifrējumu,

peļņas un zaudējumu aprēķinu, audita pārbaudes

rezultātus, kreditoru un debitoru sarakstu, kā arī

pilnsapulces lēmumu, ar kuru konkrētais pārstāvis tiek

pilnvarots slēgt līzinga darījumu.

3. Līzinga kompānija 1-2 dienu laikā pārbauda

iesniegtos dokumentus, izskata un pieņem lēmumu par darījuma

noteikumiem: līzinga termiņš, līzinga

ņēmēja pirmā iemaksa, procentu likme. Gadījumos, kad

klienta deklarācijā (juridiskai personai – uzņēmuma

bilancē) redzamas parāda saistības vai nestabils

finansiālais stāvoklis, līzinga kompānija var lūgt

klientu sagatavot un iesniegt papildu dokumentus darījuma

nodrošināšanai, kas var izpausties kā galvojums vai

ķīla. Par galvotāju var būt jebkura fiziska vai juridiska

persona, kurai ir atbilstoši aktīvi (kustamais vai nekustamais

īpašums, noguldījumi).

4. Ja darījuma noteikumi klientam ir pieņemami, puses

noslēdz līzinga līgumu.

5. Līguma slēgšanas dienā tiek veikta pirmā iemaksa.

6. Pēc pirmās iemaksas veikšanas banka vienas dienas

laikā ar līzinga objekta pārdevēju slēdz pirkuma –

pārdevuma līgumu, saskaņā ar kuru apmaksā

līzinga objekta vērtību un nodošanu līzinga

ņēmējam ekspluatācijā pēc pieņemšanas

– nodošanas akta parakstīšanas.

Līzings atšķirībā no naudas kredīta ir

mazāk riskants. Naudas aizdevuma izsniegšanai ir nepieciešams

kredīta nodrošinājums, garantijas, kuru vērtība

pārsniedz saņemtās naudas summu. Turpretī līzings

nozīmē, ka tiek aizdots līzinga objekts, kas ir bankas

īpašums: tātad tas vienlaikus ir arī kredīta

nodrošinājums. Ja kādu apstākļu dēļ

līzinga ņēmējs nevarēs atdot līzinga

kompānijai aizdevumu, līzinga kompānijas

īpašumā paliek līzinga objekts. Tāpēc arī

līzinga procentu likme tiek noteikta daudz zemāka kā par

naudas aizdevuma procentu likmi.

Tādējādi līzings ir ļoti izdevīgs, jo tas ir

lētāks.

Līzinga līgums.

Līzinga norises shēma no kontakta nodibināšanas līdz

līguma noslēgšanai

	LĪZINGA KOMPĀNIJA		LĪZINGA ŅĒMĒJS

Kontaktu nodibināšana

Nomas priekšlikumi

Pieņemšana

RĒĶINA SAMAKSA RAŽOTĀJAM VAI PIEGĀDĀTĀJAM

N

N

O

O

M

M

A

A

NOMA NOMA

Līzinga līgumus var veidot gan kā pilnas, gan

daļējas amortizācijas līgumus.

� Pilnas amortizācijas līgumos kopējie līzinga

maksājumi, kuri līzinga ņēmējam garantētās

pamatīres laikā ir jāatmaksā, sedz vismaz iegādes

vai izgatavošanas izdevumus, kā arī visus blakus izdevumus.

� Daļējas amortizācijas līgumi ir līgumi,

kuros līzinga ņēmējs garantētās pamatīres

laikā nesedz visas kopējās izmaksas, kādas ir

līzinga kompānijai attiecībā uz līzinga objektu, bet

sedz tikai kādu noteiktu daļu.

Līzinga samaksa.

Līzinga maksājumi sastāv no divām daļām:

� maksa par līzinga objektu;

� līzinga procentu maksa.

Līzinga procenti tiek aprēķināti pēc

annuitātes formulas, t.i., ņemot vērā iemaksātos

maksājumus.

Maksājumi parasti tiek izdarīti vienādās daļās

visa perioda laikā. Tomēr šo kārtību pēc

klienta lūguma var mainīt.

Ļoti svarīgi līzinga ņēmējam ir saskaņot

līzinga maksājumu termiņus līdz līzinga līguma

noslēgšanai, jo par maksājumu termiņu

neievērošanu parasti ir jāmaksā soda nauda.

Pēc pēdējās iemaksas īpašuma tiesības uz

līzinga objektu pāriet līzinga ņēmējam, kas

tiek noformēts ar speciālu aktu.

Līzinga priekšrocības un trūkumi.

Pie līzinga priekšrocībām pieder:

� finansējums tikai ar svešiem līdzekļiem;

pašu kapitāls netiek ilgstoši saistīts;

� likviditātes uzlabošana;

� nav prasību pēc kredīta garantijām;

� nav līdzekļu kustības bilancē, bet gan

līzinga atvilkuma procenti kā uzņēmuma izdevumi;

līdz ar to arī ienākuma nodokļu samazinājums.

Pie līzinga trūkumiem var pieskaitīt ilgstošas

līgumsaistības, papildizdevumu rašanos un zināmu risku.

Šādos gadījumos:

� pārdevējs (piegādātājs) paaugstinājis

objekta vērtību;

� pārdevējs nav līzinga objekta īpašnieks un

viņam nav tiesību to pārdot;

� pārdevējs atsakās pildīt savas saistības

kvalitātes pretenziju gadījumā;

� līzinga objekts ir cietis avārija,

apdrošināšanas summa nenosedz zaudējumus, un līzinga

ņēmējam nav naudas remonta veikšanai;

� krasi pasliktinās situācija izejvielu tirgū un

gatavās produkcijas realizēšanā;

� notiek līzinga objekta arests;

� notiek zādzība vai bojāšana.

Līzinga maksājumu grafiks(DM).1

Maksā-juma Nr.	Termiņš	Neizmaksātā īpašuma vērtība	Maksā-jums	Atlīdzība	PVN	Procenti	Līguma maksā-jums
0*	01.07.98	19660,00	2949,00	294,9	583,90	0	3827,80
1	01.08.98	16711,00	836,05	-	150,49	203,32	1189,86
2	01.09.98	15874,95	846,22	-	152,32	199,15	1197,69
3	01.10.98	15028,72	856,52	-	154,17	182,85	1193,54
4	01.11.98	14172,20	866,94	-	156,05	172,43	1195,42
5	01.12.98	13305,26	877,49	-	157,95	161,88	1197,32
6	01.01.99	12427,78	888,16	-	159,87	151,20	1199,23
7	01.02.99	11539,61	898,97	-	161,81	140,40	1201,18
8	01.03.99	10640,64	909,97	-	163,79	140,40	1214,16
9	01.04.99	9730,73	920,98	-	165,78	118,39	1205,15
10	01.05.99	8809,75	932,18	-	167,79	107,19	1207,16
11	01.06.99	7877,57	946,53	-	170,38	95,84	1212,75
12	01.07.99	6934,05	955,00	-	171,90	84,36	1211,26
13	01.08.99	5979,04	966,62	-	173,99	72,74	1213,35
14	01.09.99	5012,42	978,38	-	176,11	60,98	1215,47
15	01.10.99	4034,03	990,29	-	178,25	49,08	1217,62
16	01.11.99	3043,74	1002,34	-	180,42	37,03	1219,79
17	01.12.99	2041,41	1014,53	-	182,62	37,03	1234,18
18	01.01.2000	1026,88	1026,88	-	184,84	12,49	1224,21
KOPĀ		0	19660	294,9	3591,88	1997,64	25444,42

Izmantotā literatūra.

Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība Turības

bibliotēka, 1997.

Klauss A. Uzņēmējdarbība. Lekciju materiāli

Ventspils Augstskola 1998.

http://www.lizings.lv/latvframe.htm

Laikraksts “Vakara ziņas” R., 1998.g.20.jūlijs

Laikraksts “Bizness un Baltija” R., 1998.g.18.aug.,(latv.val.Nr.32)

[1] Klauss A.

Uzņēmējdarbība. Lekciju materiāli Ventspils

Augstskola, 1998., .lpp

[2] Rurāne M. Uzņēmuma

finansu vadība Turības bibliotēka, 1997., 83.lpp.

3 http://www.lizings.lv/latvframe.htm

4 Laikraksts “Vakara ziņas” R., 1998.g.20.jūlijs,6.llp.

5 http://www.lizings.lv/latvframe.htm

1 Laikraksts “Bizness un Baltija” R., 1998.g.18.aug.,11.llp.(latv.val.Nr.32)

* Šis ir pirmais maksājums,

kurā ietilpst sākotnējā iemaksa (15%)PVN un

atlīdzība līzinga firmai