Реферат: Lоzings
Реферат: Lоzings
Saturs
Ievads.........................................................................4
1.Līzinga būtība................................................5
2.Līzinga veidi...........................................................7
2.1.Finansu līzings.......................................................7
2.2.Operatīvais līzings..............................................8
3.Latvijā pieejamie līzinga veidi....................................9
3.1.Auto līzings privātpersonām.................................9
3.2.EGO nomaksas līzings privātpersonām.........................9
3.3.EGO nomaksas līzinga karte privātpersonām...................9
3.4.Nekustamā īpašuma līzings.............................10
3.5.Auto līzings uzņēmumiem....................................10
3.6.EGO nomaksas līzings uzņēmumiem............................10
3.7.Nekustamā īpašuma līzings uzņēmumiem........11
3.8.Iekārtu līzings uzņēmumiem............................11
4.Līzinga darījumu noslēgšanas kārtība..........12
4.1.Līzinga līgums..................................................13
4.2.Līzinga samaksa......................................................13
5.Līzinga priekšrocības un trūkumi........................14
Secinājumi...............................................................15
Izmantotā literatūra................................................16
Ievads
Līzings ir vienošanās, kas panākta starp
iznomātāju (īpašuma īpašnieku) un nomnieku
(īpašuma nomātāju), kas dod tiesības izmantot
konkrētu īpašumu noteiktā laika periodā kā
atlīdzību par iemaksātajām naudas summām.
Viens no līzinga popularitātes pieaugšanas iemesliem ir fakts,
ka to var izmantot kā finansējuma avotu. Turklāt, izmantojot
līzingu, uzņēmums var nodrošināties pret
straujām izmaiņām tehnoloģiju jomā, līdz ar to
tiek samazinātas izmaksas, kas saistītas ar iekārtu
novecošanos.
Studiju darba mērķis ir analizēt līzinga būtību
un nozīmi uzņēmējdarbībā.
Studiju darba uzdevumi ir sekojoši:
1. Dot ieskatu līzinga būtības raksturojumā.
2. Raksturot līzinga veidus.
3. Izvērtēt Latvijā pieejamos līzinga veidus.
4. Raksturot līzinga darījumu noslēgšanas
kārtību.
5. Izvērtēt līzinga priekšrocības un
trūkumus.
6. Dot secinājumus par darbā izvirzīto mērķi.
1.Līzinga būtība
Pēc savas būtības līzings visbiežāk ir noma,
nomas devēja (līzinga devēja) mantas iznomāšana.
Taču nomas attiecību attīstības gaitā
parādījušies dažādi nomas veidi, konkrēti,
finansu noma, kura nomas attiecībās ieviesusi jaunus elementus.
Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas
nedaudz atšķiras no parastā (viennozīmīgā)
mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Parastam nomas
līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu)
kopīgi ir sekojoši momenti:
1. Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas
materiāla lieta, kura izmantošanas gaitā nemaina savas
sākotnējās īpašības;
2. Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt
iznomātāja (līzinga devēja) īpašumam;
3. Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga
saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā
pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtību
iznomātājam (līzinga devējam), un šī
starpība patiesībā arī veido īpašnieka
ienākumu;
4. Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā
īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas
kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas
kārtību.
Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it
īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto
līgumattiecību uzsākšanas momentā:
1. Nomas līguma gadījumā līguma objekts
(iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru
viņš pats negatavojas izmantot savā
uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs
šķirties, to iznomājot (tas ir, nododot par maksu citas
personas lietošanā;
2. Finansu līzinga līguma gadījumā līguma
objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas
devēja īpašums. Turklāt ar līzinga (nomas) ideju pie
nomas devēja ierodas nākamais nomnieks. Rezultātā
līzinga devējs (nomas devējs) par savu naudu pēc
līzinga saņēmēja (nomnieka) lūguma
iegādājas mantu, kura turpmāk kļūst par līguma
objektu (līzinga objektu, t.i., tiek nodota nomā).
Tātad, līzings ir nevis vienkārši noma, bet gan nomas
attiecības, kuras finansu līzinga līguma gadījumā ir
ne tik vien nomas attiecības, bet arī līzinga
saņēmēja (nomnieka) darbības finansēšanas
attiecības uz līzinga devēja (nomas devēja) vai
piesaistīto personu rēķina un kuras rodas starp finansu
līzinga dalībniekiem, vēl pirms momenta, kad līzinga
devējs iegādājies līzinga objektu. Šī finansu
līzinga līguma attiecību īpatnība ļauj
apgalvot, ka līzings ir kredīts jeb, kā teikts LR likumā
‘’Par kredītiestādēm’’, tā ir ‘’kreditēšana,
kas tiek īstenota atbilstīgi Unidroit konvencijas par starptautisko
finansu līzingu pamatprincipiem (1.panta 37.punkts)’’. Taču
Unidroit oficiālais teksts uzskata finansu līzinga attiecības
par nomas attiecībām. No šejienes izriet arī mūsu
pieeja līzingam vairāk kā nomas attiecībām.
Turklāt finansu līzingu mēs aplūkojam kā finansu
attiecības sakarā ar konkrētas mantas nomu ar izpirkuma
tiesībām. Aplūkojot līzingu tikai kā kredītu
vai kā kredītattiecības mums šķiet ne visai pareizi,
ja starptautiskajā praksē par līzingu sauc finansu
maksājumus par mantas (līzinga objekta) lietošanu.
Tādējādi, līzings ir nomas attiecības starp mantas
īpašnieku (līzinga devēju jeb nomas devēju) un
personu, kura vēlas to izmantot savā biznesā (līzinga
saņēmēju jeb nomnieku), un šīs attiecības
veidojas uz minētā līzinga līguma abu pušu
savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas)
pamata.
Taču nekādā ziņā līzings nebūtu
aplūkojams vienpusīgi kā kredītattiecības.
Tāpat nav pietiekami, aplūkojot jautājumu par līzingu,
aprobežoties ar vienreizējām nomas attiecībām.
Pēc savas ekonomiskās būtības līzings ir pušu
līgumattiecības sakarā ar vienas puses finansu un mantas
izmantošanu otras puses interesēs, kā arī
vienošanās par to, kā otrā puse segs pirmās puses
izdevumus un kādus procentus (pirmās puses peļņa) tai
maksās.
2.Līzinga veidi
Līzinga pakalpojumi pamatā iedalāmi divos veidos – finansu un
operatīvais līzings. Finansu līzinga termiņa beigās
nomātais objekts automātiski pāriet līzinga
ņēmēja īpašumā. Īpašumtiesību
pāreja var notikt arī ātrāk, ja tiek
priekšlaicīgi samaksāta pilna līgumā
paredzētā summa. Operatīvā līzinga gadījumā
automātiska īpašumtiesību pāreja nav paredzēta,
lai gan līzinga ņēmējam tomēr pastāv iespēja
izpirkt nomāto objektu par tā atlikušo vērtību.
2.1.Finansu līzings
Var tikt izmantots dažādu objektu iegūšanai.
Ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju
aprīkojums ir tradicionālākie. Termiņš, uz kādu
objekts tiek nodots līzingā, parasti ir atbilstošs tā
amortizācijas rādītājiem. Priekšroka tiek dota
jaunām iekārtām (automobiļiem u.c.), morāli un
fiziski novecojušas tehnikas iegādei līzinga kompānijas
līdzekļus piešķir nelabprāt. Izvērtējot
finansu resursu piešķiršanu, tiek ņemti vērā
vairāki faktori. Līzinga devēju labvēlību
vieglāk iegūt ir uzņēmumiem ar attīstības
tendencēm un progresējošiem izaugsmes
rādītājiem. Uzņēmuma vadībai jābūt
precīzai izpratnei par uzņēmuma finansiālo stāvokli,
iespējām un reāliem nākotnes plāniem. Svarīgi,
lai mēneša apgrozījums pārsniegtu līzingam
nepieciešamo finansu apjomu. Uzticību būs grūti
iegūt arī tikko dibinātam uzņēmumam bez
darbības pieredzes - tādai var rasties vismaz pusgada garumā.
Taču kopumā līzinga devēji neizvirza dzelžainus
kritērijus un nepieprasa papildu garantijas, jo līzinga objekts
līdz līguma termiņa beigām ir to īpašums.
Tādējādi uzņēmumam nav
šķēršļu, balstoties uz esošajiem aktīviem,
izmantojot līzingu, vienlaikus pretendēt, piemēram, uz bankas
kredītu.
Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast
finansējumu fiksētiem aktīviem 70-85% apmērā. Tā
atbrīvojas resursi tekošo rēķinu apkalpošanai,
apgrozījuma līmeņa saglabāšanai un uzņēmuma
attīstībai. Jāpiebilst, ka izmantot finansu līzingu
nozīmē nodrošināties pret inflāciju, jo veicamie
maksājumi ir fiksēti un naudas vērtības krišanās
tos neietekmē. Tas ir ļoti būtisks arguments par labu
līzinga izmantošanai. Atsevišķs savdabīgs finansu
līzinga paveids ir tā saucamais atgriezeniskais līzings.
Šajā gadījumā līzinga objekta īpašnieks
sākotnēji ir līzinga ņēmējs. Objekts tiek
pārdots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot
pakāpeniskus maksājumus. Tādā veidā iespējams
iegūt reālu apgrozāmo līdzekļu papildinājumu. Tas
ir arī izdevīgāk, nekā ieķīlāt objektu, jo
šajā gadījumā notiek īpašumtiesību
pāreja un tādējādi lielākas ir apgrozāmās
summas. Finansu līzingu piedāvā visas Latvijas līzinga
kompānijas.
2.2.Operatīvais līzings
Operatīvais līzings faktiski nozīmē ilgtermiņa nomu. To
visbiežāk izmanto autotransporta un datoru lietošanas
finansējumam. Jāatzīmē, ka operatīvā līzinga
izmantošana, analoģiski finansu līzingam, palīdz
saglabāt vienmērīgu apgrozāmā kapitāla
plūsmu uzņēmumā bez krasiem izdevumiem
nepieciešamās tehnikas iegādei. Tas dod iespēju lietot
modernu tehniku, līzinga termiņa beigās to nomainot pret
vēl modernāku. Ja nomātais objekts lietošanas laikā
tomēr kļuvis tuvs un nav vēlēšanās no tā
šķirties, pastāv iespēja izpirkt to par atlikušo
vērtību. Ir iespējams arī atdot nomāto objektu pirms
paredzētā termiņa, ja gribas tikt pie vēl jaunāka un
modernāka. Latvijā tiek piedāvāts arī tāds
operatīvā līzinga paveids kā pilnas apkalpošanas
līzings, kas nozīmē, ka līzinga līguma
darbības laikā līzinga devējs gādā par objekta,
šajā gadījumā - transporta līdzekļa, iegādi,
apdrošināšanu, organizē tehnisko apkalpošanu un
nepieciešamos remontus. Lietotā objekta turpmākais liktenis
pēc līzinga līguma termiņa beigām paliek līzinga
devēja kompetencē. Iespējama tā tālāka
izmantošana, iznomājot citiem klientiem, vai cits risinājums.
Piemēram, atbilstoša līguma gadījumā starp
līzinga kompāniju un autotirgotāju lietotā
automašīna var nonākt atpakaļ autotirgotāja
īpašumā, kas ar to tālāk rīkojas pēc saviem
ieskatiem. Operatīvā līzinga līgumi tiek slēgti uz
laika periodu, kas ir īsāks par objekta pilnās
amortizācijas termiņu. Šāda politika dod iespēju
līzinga devējam nodot to lietošanā vairākkārt.
Latvijas sabiedrība pagaidām vēl nav līdz galam izpratusi
šāda veida finansu pakalpojuma sniegtās iespējas. Ar
operatīvā līzinga palīdzību iespējams
nodrošināt augstu materiālā komforta līmeni,
pastāvīgi lietojot jaunas vai gandrīz jaunas preces,
maksājot tikai nelielu daļu to patiesās vērtības.
Kā jau ierasts, Rietumos šī iespēja izprasta jau sen,
operatīvā līzinga līgumu skaits tur vairākkārt
pārsniedz finansu līzinga izmantošanas gadījumos.
3.Latvijā pieejamie līzinga veidi
3.1.Auto līzings privātpersonām
Automašīnas līzings ir pakalpojums privātpersonām,
kas dod iespēju iegādāties jaunu vai lietotu
automašīnu (ne vecāku par 10 gadiem līzinga perioda
beigās) uz līzinga noteikumiem. Līzinga atmaksas
termiņš ir līdz 5 gadiem. Līdz ar to Auto līzings ir
visvienkāršākais veids kā tikt pie jaunas
automašīnas. Jums atliek tikai izvēlēties
automašīnu, būt gatavam iesniegt nepieciešamos dokumentus
- pārējais paliek līzinga sabiedrības ziņā.
Nepieciešamības gadījumā, izmantojot savu pieredzi un
iespējas, Latvijas Līzinga devēju asociācijas biedru
speciālisti var sniegt Jums konsultāciju par automašīnas
iegādes iespējām pie autodīleriem.
3.2.EGO nomaksas līzings privātpersonām
Ego nomaksa ir jauna iespēja iegādāties preces uzreiz uz
nomaksu, nevis gadiem krāt naudu kādam lielākam pirkumam. Ego
nomaksas termiņš ir līdz 2 gadiem. Izvēloties
izdevīgāko termiņu, ik mēnesi pakāpeniski ir
iespējams veikt nelielus maksājumus, kas jūtami
neietekmēs līzinga ņēmēja finansiālo
stāvokli. Šo pakalpojumu šobrīd Latvijā
piedāvā Hanza Līzings.
Lai iegādātos preces ar Ego nomaksas palīdzību,
līzinga ņēmējam jādodas uz veikalu, kurš ir
Hanza Līzinga sadarbības partneris (tirdzniecības vietas ar
Ego logo) un jāvaicā pārdevējam par Ego nomaksas
iespējām. Pārdevējs iepazīstinās līzinga
ņēmēju ar Ego nomaksas noteikumiem, pieņems pieteikumu un
izziņu par ikmēneša ienākumiem, izskatīs to turpat
veikalā un noslēgs līgumu preču iegādei uz nomaksu,
līzinga ņēmējs veiks pirmo iemaksu (~10%). Ik mēnesi
saņems mēneša maksājumu par izvēlēto preci.
3.3.EGO nomaksas līzinga karte privātpersonām
EGO nomaksas karte privātpersonām ir ērta iespēja
norēķināties par precēm un pakalpojumiem uz nomaksu. Lai to
izdarītu, nepieciešams pasūtīts Hanza Līzinga
norēķinu karti - kopā ar to saņemt pieejamo limitu, kura
ietvaros var veikt dažādus pirkumus. EGO nomaksas kartei piemīt
gan Visa Classic gan Maestro kartes funkcijas, kas ļauj veikt pirkumus
arī ārvalstīs.
Veicot pirkumu ar EGO karti, nav nepieciešama pirmā iemaksa un
fiksētie ikmēneša maksājumi jūtami neietekmēs
līzinga ņēmēja budžetu. EGO nomaksas kartei nav
arī gada lietošanas maksas un nepieciešamais konts tiek
atvērts par brīvu. Ar EGO nomaksas karti var
norēķināties par sekojošām precēm un
pakalpojumiem:
· elektropreces mājai (televizorus, audio, video un foto tehniku
u.c.);
· sadzīves tehnika(ledusskapjus, plītis, veļas
mašīnas u.c.);
· datortehnika un tās aprīkojums;
· biroju tehnika un dažādi sakaru līdzekļi;
· interjera priekšmeti (mēbeles, paklājus,
apgaismošanas ierīces u.c.);
· kamīni, apkures sistēmas u.c.;
· kancelejas preces;
· sporta preces;
· ceļojumi;
· medicīnas pakalpojumi;
· skaistumkopšanas pakalpojumi.
3.4.Nekustamā īpašuma līzings
Nekustamā īpašuma līzings privātpersonām ir
pakalpojums, kas dod iespēju iegādāties nekustamo
īpašumu, kura iegādes vai apsaimniekošanas pilnīgai
apmaksai nepietiek līdzekļu. Šī līzinga atmaksas
termiņš var būt pat līdz 20 gadiem. Ikmēneša
maksājumu apjoms ir atkarīgs no iegādātā
īpašuma vērtības, pirmās iemaksas lieluma un klienta
izvēlētā atmaksas termiņa. Turklāt līzinga
finansējumu ir iespējams saņemt ne tikai dzīvokļa
vai mājas iegādei, bet arī to remontam un celtniecībai.
3.5.Auto līzings uzņēmumiem
Auto līzings uzņēmumiem ir ātrs un izdevīgs veids,
lai iegūtu lietošanā uzņēmuma komercdarbībai
nepieciešamo transporta līdzekli. Līzinga nosacījumi ir
līdzīgi kā vieglajām automašīnām,
ieskaitot atmaksas termiņu līdz 5 gadiem un iespējas
iegādāties arī lietotu automašīnu, kas līzinga
termiņa beigās nebūtu vecāka par 10 gadiem.
3.6.EGO nomaksas līzings uzņēmumiem
Līdzīgi kā EGO nomaksas privātpersonām
gadījumā, EGO nomaksa uzņēmumiem ir iespēja
iegādāties preces uzreiz uz nomaksu, nevis gadiem atlikt malā
uzņēmuma finansu līdzekļus kādam lielākam
uzņēmumam nepieciešamam pirkumam. EGO nomaksas noteikumi
uzņēmumiem ir gandrīz identiski noteikumiem, ar kādiem
šo ērto pakalpojumu var izmantot privātpersonas. EGO nomaksu
uzņēmumiem piedāvā Hanza Līzings.
3.7.Nekustamā īpašuma līzings uzņēmumiem
Nekustamā īpašuma līzings uzņēmumiem ir
pakalpojums, kas dod iespēju iegūt finansējumu nekustamā
īpašuma remontam, iegādei vai celtniecībai, ja šo
ieceru pilnīgai apmaksai konkrētajā brīdī
uzņēmumam nepietiek līdzekļu. Šī līzinga
maksimālais atmaksas termiņš var būt pat līdz 20
gadiem. Ikmēneša maksājumu apjoms ir atkarīgs no
īpašuma vērtības, pirmās iemaksas lieluma un klienta
izvēlētā atmaksas termiņa.
3.8.Iekārtu līzings uzņēmumiem
Industriālais un komerctransporta līzings ir ātrs un
vienkāršs veids, kā uzņēmums var iegūt
lietošanā nepieciešamo pamatlīdzekli. Izmantojot šo
pakalpojumu, uzņēmumiem ir vienkāršāk
attīstīties un veidot sabalansētu naudas plūsmu.
4.Līzinga darījumu noslēgšanas kārtība
1. Līzinga ņēmējs – fiziska persona – iesniedz
bankā pilnīgi un pašrocīgi aizpildītu līzinga
ņēmēja deklarāciju un pieteikumu līzinga
operācijas veikšanai, pases kopiju un automašīnas
tehniskās pases kopiju.
2. Līzinga ņēmējs – juridiska persona – iesniedz
bankā aizpildītu iesniegumu, reģistrācijas
apliecību, sabiedrības statūtus, biznesa plānu, bilanci,
pamatlīdzekļu atšifrējumu, peļņas un
zaudējumu aprēķinu, audita pārbaudes rezultātus,
kreditoru un debitoru sarakstu, kā arī pilnsapulces lēmumu,
ar kuru konkrētais pārstāvis tiek pilnvarots slēgt
līzinga darījumu.
3. Banka 1-2 dienu laikā pārbauda iesniegtos dokumentus,
izskata un pieņem lēmumu par darījuma noteikumiem:
līzinga termiņš, līzinga ņēmēja pirmā
iemaksa, procentu likme. Gadījumos, kad klienta deklarācijā
(juridiskai personai – uzņēmuma bilancē) redzamas parāda
saistības vai nestabils finansiālais stāvoklis, banka var
lūgt klientu sagatavot un iesniegt papildu dokumentus darījuma
nodrošināšanai, kas var izpausties kā galvojums vai
ķīla. Par galvotāju var būt jebkura fiziska vai juridiska
persona, kurai ir atbilstoši aktīvi (kustamais vai nekustamais
īpašums, noguldījumi).
4. Ja darījuma noteikumi klientam ir pieņemami, puses
noslēdz līzinga līgumu
5. Līguma slēgšanas dienā tiek veikta pirmā
iemaksa.
6. Pēc pirmās iemaksas veikšanas banka vienas dienas
laikā ar automašīnas pārdevēju slēdz pirkuma-
pārdevuma līgumu, saskaņā ar kuru apmaksā
pārdevējam automašīnas vērtību un organizē
automašīnas reģistrāciju CSDD (reģistrācijas
izdevumus sedz līzinga ņēmējs) un nodošanu
līzinga ņēmējam ekspluatācijā pēc
pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas.
7. Saskaņā ar līzinga līguma noteikumiem klienta
pienākums ir automašīnu pirms saņemšanas
valdījumā apdrošināt, kā arī nogādāt
bankā vienu durvju, aizdedzes atslēgu un signalizācijas pults
komplektu, kur to uzglabāt līdz līguma saistību
pilnīgai izpildei. Piezīme: atsevišķos gadījumos
apdrošināšanas prēmijas samaksu var iekļaut
līzinga objekta vērtībā (t.i., to var kreditēt
banka).
8. Saņemot līzingā kravas automašīnu,
tehniskajā pasē tiek izdarīts atbilstošs ieraksts, lai
nepieciešamības gadījumā varētu saņemt TIR-
karneti un citas licences.
Līzinga kredīts atšķirība no naudas kredīta ir
mazāk riskants. Naudas aizdevuma izsniegšanai ir nepieciešams
kredīta nodrošinājums, garantijas, kuru vērtība
pārsniedz saņemtās naudas summu. Turpretī līzinga
kredīts nozīmē, ka tiek aizdots kāds darba
līdzeklis, kas ir bankas īpašums: tātad tas vienlaikus ir
arī kredīta nodrošinājums. Ja kādu
apstākļu dēļ uzņēmums nevarēs atdot bankai
aizdevumu, bankas īpašumā paliek līzinga priekšmets.
Tāpēc arī līzinga kredīta procentu likme tiek
noteikta daudz zemāka par naudas aizdevuma procentu likmi.
Tādējādi līzinga kredīts ir ļoti izdevīgs,
jo, pirmkārt, tas ir lētāks un, otrkārt, tas dod
iespēju drīzāk atjaunot ražošanas iekārtas.
4.1.Līzinga līgums
Starp līzinga devēju un līzinga ņēmēju tiek
noslēgts līzinga līgums. Līzinga līgumus var veidot
gan kā pilnas, gan daļējas amortizācijas līgumus.
¨ Pilnas amortizācijas līgumos kopējie līzinga
maksājumi, kuri līzinga ņēmējam garantētās
pamatīres laikā ir jāapmaksā, sedz vismaz iegādes vai
izgatavošanas izdevumus, kā arī visus blakus izdevumus.
¨ Daļējas amortizācijas līgumi ir līgumi,
kuros līzinga ņēmējs garantētās pamatīres
laikā nesedz visas kopējās izmaksas, kādas ir līzinga
sabiedrībai attiecībā uz līzinga priekšmetu, bet sedz
tikai kādu noteiktu daļu.
4.2.Līzinga samaksa
Līzinga maksājumi sastāv no divām daļām:
¨ Maksa par līzinga objektu;
¨ Līzinga procentu maksa.
Līzinga procenti tiek aprēķināti pēc annuitātes
formulas, t.i., ņemot vērā iemaksātos maksājumus.
Piemēram, 1995.gadā Baltijas Tranzītu Banka
piešķīra līzingu ar gada likmi 24%-30%, kas bija
zemāka nekā parastā kredīta procentu likme.
Maksājumi parasti tiek izdarīti vienādās daļās
visa perioda laikā. Tomēr šo kārtību pēc
klienta lūguma var mainīt. Ļoti svarīgi līzinga
ņēmējam ir saskaņot līzinga maksājumu
termiņus līdz līzinga līguma noslēgšanai, jo
par maksājumu terminu neievērošanu parasti tiek maksāta
soda nauda. Pēc pušu vienošanās maksājumi
daļēji tiek veikti pakalpojumu veidā, kurus līzinga
saņēmējs sniegs bankai. Tāds norēķinu veids ar
banku ir izdevīgs abām pusēm. Pēc pēdējās
iemaksas īpašuma tiesības uz līzinga objektu pāriet
līzinga ņēmējam, kas tiek noformēts ar speciālu
aktu.
5.Līzinga priekšrocības un trūkumi
Līzinga priekšrocības ir šādas:
w Finansējums tikai ar svešiem līdzekļiem;
w Pašu kapitāls netiek ilgstoši saistīts;
w Likviditātes uzlabošana;
w Nav prasību pēc kredītu garantijām;
w Nav līdzekļu kustības bilancē, bet gan
līzinga atvilkuma procenti kā uzņēmuma izdevumi;
līdz ar to arī ienākuma nodokļa samazinājums.
Pastāvot priekšnosacījumam, ka ar izīrētās
iekārtas palīdzību tiks iegūta papildu peļņa,
uzņēmums var ar līzinga sistēmas starpniecību
atjaunot vai paplašināt savu uzņēmuma tehnisko
nodrošinājumu, neieguldot šeit pašu vai aizņemto
finansējumu. Viņam toties ir jābūt gatavam veikt
regulārus kārtējos īres maksājumus, kas ir augsti un
kas ievērojami, uz ilgu laiku, apgrūtina uzņēmumu no
tā likviditātes un rentabilitātes viedokļa. Nomas
procentu lielums ir atkarīgs no līguma ilguma. Kopumā
līzings ir labs papildinājums tradicionālajām
finansēšanas formām. Tomēr katrā
atsevišķā gadījumā ir rūpīgi jāizsver
finansu patēriņš un citas līzinga
priekšrocības, lai varētu atzīt, ka līzings
uzņēmumam dod vislielākās priekšrocības.
Līzings var interesēt tos uzņēmumus, kuriem ir vēl
neizsmeltas parādu iespējas. Pie līzinga trūkumiem var
pieskaitīt ilgstošas līgumsaistības, papildizdevumu
rašanos un zināmu risku. Šādos gadījumos:
w Pārdevējs (piegādātājs) paaugstinājis
līzinga objekta vērtību;
w Pārdevējs nav līzinga objekta īpašnieks un
viņam nav tiesību pārdot;
w Pārdevējs atsakās pildīt savas saistības
kvalitātes pretenziju gadījumā;
w Līzinga objekts ir cietis avārijā,
apdrošināšanas summa nenosedz zaudējumus, un līzinga
saņēmējam nav naudas remonta veikšanai;
w Krasi pasliktinās situācija izejvielu tirgū un
gatavās produkcijas realizēšanā;
w Notiek līzinga objekta arests;
w Notiek zādzība vai bojāšana.
Secinājumi
1. Līzings ir nomas attiecības starp mantas
īpašnieku (līzinga devēju jeb nomas devēju) un
personu, kura vēlas to izmantot savā biznesā (līzinga
saņēmēju jeb nomnieku), un šīs attiecības
veidojas uz minētā līzinga līguma abu pušu
savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas)
pamata.
2. Līzinga pakalpojumus iedala divos veidos – finansu un
operatīvais līzings.
3. Finansu līzinga termiņa beigās nomātais objekts
automātiski pāriet līzinga ņēmēja
īpašumā. Īpašumtiesību pāreja var notikt
arī ātrāk, ja tiek priekšlaicīgi samaksāta
pilna līgumā paredzētā summa.
4. Operatīvā līzinga gadījumā automātiska
īpašumtiesību pāreja nav paredzēta, lai gan
līzinga ņēmējam tomēr pastāv iespēja
izpirkt nomāto objektu par tā atlikušo vērtību.
5. Līzings ir labs papildinājums tradicionālajām
finansēšanas formām.
6. Līzinga trūkumi ir – ilgstošas
līgumsaistības, papildizdevumu rašanās un zināms
risks.
Izmantotā literatūra
1. Briede I. Banku finansu pakalpojumi – R: Biznesa Augstskola
“Turība”, 2000. – 87 lpp.
2. Kokins M. Līzings ceļ materiālo komfortu//
“Kapitāls” – Nr.5.,1998. – 78.-80.lpp.
3. Latvijā pieejamie līzinga veidi //
http://www.llda.lv/lizings/veidi.html
4. Rurāne M. Finansu pārvaldība – Rīga, 2002. – 281
lpp.
5. Zaiceva J. Līzinga būtība – noma vai kredīts?//
“Latvijas Ekonomists” – Nr.9., 2000. – 46.- 48.lpp.
|